Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas pilī filmēto sižetu par seno kostīmu darinātāju varēs skatīt televīzijā

Latvijas Televīzijā 14. janvārī plkst. 19.30 raidījumā «Kultūrdeva» varēs skatīt sižetu par vēsturisko kostīmu mākslinieces Santas Kirmužas-Svilānes neparasto radošo pieredzi. Filmēšana svētdien notika Bauskas pilī, kas nebija izvēlēta nejauši, – tieši šeit sadarbībā ar Bauskas pils muzeju 2008. gadā sākās S. Kirmužas-Svilānes radošā karjera vēsturisko tērpu rekonstrukciju veidošanā.

Pirmie pieci 16., 17. gadsimta kostīmu atdarinājumi tapa saistībā ar Bauskas pils atjaunošanas pirmās kārtas noslēgumu un muzeja ekspozīciju atvēršanu apmeklētājiem. Tie joprojām ir apskatāmi muzeja izstādē «Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1561 – 1620». Vēl viens galma kārtas vīriešu kostīms tapis aizvadītajā gadā, kuru tagad izmanto muzeja tematiskajā programmā, ietērpjot mūsdienu kungu senajā kostīmā.

Vēlāk Santai izvērtās sadarbība ar Bauskas pils seno deju grupu «Galms». Kopš 2012. gada dejotājiem izgatavotas sešas 16. un 17. gadsimta galma vēsturisko personāžu tērpu rekonstrukcijas un desmit parasto pilsētnieku kārtas ļaužu kostīmu paraugu. Katrs no tiem ir unikāls, nav divu vienādu, kas no autora prasa īpašu pētniecības darbu un iedziļināšanos detaļu rekonstrukcijā. Māksliniece pati meklē piemērotus audumus un apdares materiālus, kuri tērpā radītu iespējami autentisku vēsturisko vizuālo iespaidu.

S. Kirmuža-Svilāne 2017. gadā saņēmusi Bauskas novada pašvaldības pateicības rakstu par profesionālo meistarību, darinot renesanses laikmeta tērpus seno deju grupai «Galms». Viņa radījusi dažādu gadsimtu vēsturiskos kostīmus arī citiem pasūtītājiem – muzejiem Turaidā, Cēsīs, Tukumā, Ventspilī, Vecauces pilij, arī Traķu pils muzejam Lietuvā.

S. Kirmuža-Svilāne atzina, ka sadarbībai ar Bauskas pils muzeju ir nenovērtējama nozīme un pagrieziens viņas karjerā vēsturisko kostīmu darināšanā. Muzejs daudz palīdzējis ar izpētes materiālu, grāmatām un citiem vēstures dokumentiem. «Muzejs ir mans lieldraugs,» sacīja Santa. Viņa augstu novērtē ciešo komunikāciju ar muzeja speciālistēm Taigu Skani un Ilonu Ozolu: «Sarunas, diskusijas, konsultācijas par katru konkrēto tērpu noved pie labākā rezultāta, kā arī katrs nākamais kostīms tad top vieglāk.» S. Kirmuža-Svilāne uzskata, ka Bauskas pils muzejam ir Latvijā lielākā loma 16. un 17. gadsimta ģērbšanās kultūras «izcelšanā» no vēstures dzīlēm, lai to varētu iepazīt plaša sabiedrība.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas