Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas un Rundāles novadā uzlabos upju ainavu 10

Lai uzlabotu upju veidoto zaļo infrastruktūru, Zemgalē uz Ziemeļlietuvā tiks īstenots projekts "Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā", informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.

Abu kaimiņvalstu minētajās teritorijās viena no apkārtējās ainavas dominantēm ir plaši līdzenumi un sazarots mazo upju tīkls, kas piesaista ar zaļu vidi un unikālu biotopu daudzveidību. Tāpēc jaunā projekta mērķis ir uzlabot upju veidoto zaļo infrastruktūru, iekļaujot ekosistēmas un ainavu konceptus attīstības plānošanā, demonstrējot zemieņu upju integrētās apsaimniekošanas pasākumu nozīmīgumu vietējā un reģionālā mērogā.

Projekta vadošais partneris ir ZPR, bet partneri - Baltijas Vides forums, Rundāles, Bauskas un Jelgavas novada pašvaldības, Biržu rajona pašvaldība Lietuvā, kā arī Biržu un Žagares Reģionālā parka administrācija.

Projektā liela daļa aktivitāšu būs veltītas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Zemgalē taps Reģionālais ainavu un zaļās infrastruktūras plāns, Jelgavas novadā - Svētes upes sateces baseina attīstības plāns, Bauskas novadā - pašvaldības lokālais ainavu un zaļās infrastruktūras plāns. Zaļās infrastruktūras saglabāšanas un attīstības plānu gatavos arī partneri Lietuvā, Biržu pilsētā teritorijai gar Apašķu un Agluonas upēm, bet Biržu rajonā - ap Širvena ezeru. Līdztekus tam partneri kopīgi izstrādās metodoloģiju par reģionālo un vietējo ainavu un zaļās infrastruktūras plānošanu zemieņu teritorijās. Lai paaugstinātu projektā iesaistīto pašvaldību un citu institūciju veiktspēju, plānots organizēt mācības par vides saglabāšanas dažādu pieeju integrēšanu ainavu un zaļās infrastruktūras attīstības plānošanā, kā arī rīkot pieredzes apmaiņas braucienu uz Lielbritāniju.

Praktisku ieguldījumu zaļās infrastruktūras saglabāšanā un pilnveidošanā Bauskas novadā sniegs aizaugušo ūdensceļu tīrīšana ar amfībijas tipa pļāvēju Mūsā un Mēmelē, Rundāles novadā - ainavas veidošana pilskalnam "Vīna kalns" Bauskas dabas parka teritorijā, rekonstruējot koka laipu līdz Vīna kalnam Mežotnes pilskalna apkaimē.

Savukārt lietuvieši iecerējuši izveidot gājēju un riteņbraucēju taku gar upes ieleju Biržu pilsētā, kā arī veikt žoga un kāpņu nomaiņu pie alām Karajimiškio ciemā, izkopt un labiekārtot Žagares Ķiršu dārza ainavu. Par projekta ieviešanas laikā sasniegtajiem rezultātiem partneri gatavos arī plašāku sabiedrību informējošu video klipu latviešu, lietuviešu un angļu valodā.

Projekta ieviešana ilgs līdz 2020.gada 30.aprīlim. Kopējais finansējums ir 583 300 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 495 805 eiro.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

sen bija laiks

vismaz Aisargjoslu likumā noteiktajā aizsargjoslā upēm un ezeriem aizliegt jebkādus aršanas darbus, šīs aizsargjoslas pārvēršot par tīrumiem ar sekojošo minerālmēslu un herbicīdu pielietošanu tajās. Pat pēc nelielām lietavām, it sevišķi Mūsa pārvēršas par dubļainu notekgrāvi, kas nes tūkstošiem tonnu no laukiem noskalotās zemes, tas attiecas uz visu pagājušā rudens lietus periodu,kas tiek ieskalotas upēs no piegulošajām aramzemēm, kas pirms lietavām pagājušoruden jau bija paspētas apart. Bet mēs brīnamies par aizaugušajām upēm, no kurienes tāds aizaugums. Diez kurā valstī vēl aramzeme sākas tūlīt aiz upes krasta, dažviet pat neievērojot tauvas joslu, kas ir vien 10 metri lielākajām Latvijas upēm

pirms gada, 2018.06.19 17:29

Pensionārs

Mazajām upītēm arī aizsargjoslas jāievēro.

pirms gada, 2018.06.20 10:36

Ziedoņu ceļa braucējiem

Jūs jau redzat, kas pagājušajā gadā darījās ar Kaucītes krastiem, koki tika izcirsti un upītes ieleja aparta līdz pašam krastam. Es neesmu ticīgais, bet te varētu runāt par pagājušā rudens un šīsvasaras "Dieva sodu", kas nācis pār lauksimniekiem, zemniekiem kopā ar viltus zaļajiem nodarot lielu postu dabai, uzspļaujot likumiem.

pirms gada, 2018.06.20 13:25

kamēr,

upes netiks lauksaimnieku un citu upes krastos izvietotu objektu pasargātas no tiešā valodā runājot- piegānīšanas, nevienu centu kādiem taku un citiem naudas šķērdēšanas projektiem, primārais ir šo upju glābšana, ko nevar neredzēt, un ar pļaušanu rudeņos tur nekas netiks līdzēts, tā ir vien acu aizmālēšana, vai sirdsapziņas nomierināšana

pirms gada, 2018.06.19 17:36

dabas taka?

vai drīzāk taka pie vieglas naudas apgūšanas? Runa iet par takām Mežotnes pilskalnā, kur šīs takas izbetonētas ar nekvalitatīvu betonu, armētas ar stikašķiedras sietu, lietojamu vien apmetumam, daudzviet sabrukušas jau nākamajā pavasarī pēc darbu veikšanas. Laikam arī Rundāles pašvaldības grupējumam vajadzētu kādu Novicki, lai vismaz piebremzētu novadā notiekošo naudas līdzekļu izškērdēšanu. Bet ceļs uz Priedītēm applūst jau kuro gadu, caurtekas ierīkošana pašvaldībai ir nepaceļams smagums.

pirms gada, 2018.06.20 09:52

MIKELIS

Kad pasvaldibas spes vienoties par tiltu par upi pie Mezotnes jo tas vietejiem iedzivotajiem un turistiem ir loti vajadzigs

pirms gada, 2018.06.20 14:49

Kāpēc

Bauskas dzīve visu laiku dzēš manu komentāru???

pirms gada, 2018.06.20 16:16

netirelis

ideja ir apsveicama, bet lasot nevaru novaldīt smaidu-ja nemāc slinkums, varat pabraukt un realitātē apskatīt visas misenes, kanalizācijas slēptos izvadus un izgāztuves abos krastos...sapņotājiem stāv priekšā liels darbs...

pirms gada, 2018.06.29 21:34

Vietējās ziņas