Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas uzņēmēji no valdības gaida atbalstu biznesa attīstībai

Bauskas uzņēmēji no valdības gaida atbalstu biznesa attīstībai, jo dažādu šķēršļu dēļ vietējā biznesa vidē par prioritāti patlaban tiek uzskatīta spēja izdzīvot, atturoties no lielām investīcijām un nelolojot attīstības vīzijas, pagājušajā nedēļā biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā atzina Bauskas uzņēmēju kluba pārstāvji.Bauskas uzņēmēju kluba vadītājs un SIA "Iveta" īpašnieks Indulis Pētersons norādīja, ka viens no valdības atbalsta veidiem varētu būt Publisko iepirkumu likuma koriģēšana, iepirkumos priekšroku dodot vietējām pašvaldībām. "Jebkurā nozarē jāļauj vietējām pašvaldībām vairāk iepirkt, jo tie parasti ir labākie pakalpojumu sniedzēji. Ja runa ir par miljoniem, mazajiem uzņēmumiem nav lielu izredžu, tomēr mazāk vērienīgos konkursos priekšroka jādod vietējam biznesam. Iepriekš mūsu lielākie klienti bija pašvaldības, kas pēc reformas apvienojušās novados, līdz ar to aktivitātes datortehnikas jomā tagad notiek lielākos mērogos ar iepirkumu starpniecību. Nupat noslēdzās vietējais konkurss par 10 000 latu, kur piedalījās deviņi pretendenti. Palikām trešie, lai gan bijām vienīgie no Bauskas novada. Tā kā pretī bija tādi spēlētāji kā "Lattelecom", mums izredžu gandrīz nebija," teica Pētersons. Lai gan uzņēmuma apgrozījums šogad samazinājies par 15%, Pētersons cer, ka nākamgad situācija uzlabosies. "Par lielām investīcijām patlaban nevar būt ne runas, tāpat kā par darbinieku skaita samazināšanu. Galvenais - noturēties virs ūdens, liekot akcentu uz datortehnikas remontu un klientu apkalpošanu," sacīja uzņēmējs. Savukārt SIA "Geka" īpašnieks Gūrijs Bulle norādīja, ka labojumu vērta būtu arī prasība pēc daudzu formalitāšu izpildes iepirkumu konkursos. Lai noformētu pieteikumu vien, darbinieks patērējot pat divas dienas. "Nodarbojamies ar apbalvojumu ražošanu, un šogad esam piedalījušies 80 iepirkumu konkursos, kuru gaitā mani cilvēki patērēja trīs ceturtdaļas gada papīru rakstīšanai. Turklāt radies iespaids, ka noteikumus raksta konkursa vinnētājs, kura produkcijai rezultātā pašizmaksa lielāka nekā manam piedāvājumam. Gadās arī, ka darbības joma uzvarētājam pavisam cita, piemēram, gravēšanas darbu konkursā uzvar grāmatvedības firma," stāstīja Bulle. Uzņēmēji akcentēja - lai reģionā rastos jauni uzņēmumi, būtiska loma varētu būt biznesa inkubatoriem, taču šāda inkubatora izveide Bauskas novada Gailīšos nav attaisnojusi cerības. "Patlaban pašvaldība grasoties pieprasīt nomas maksu no jaunā uzņēmēja, bet tas ir pretrunā ar pašu inkubatora ideju. Tā paredz, ka uzņēmējs izmanto par brīvu piešķirto telpu un datoru ar nosacījumu, ka tiek izveidots uzņēmums. Ja gada laikā tas ir izdevies, būs samazināta nomas maksa, savukārt, ja nav izdevies, iztērētais jāatmaksā. Kādu samaksu var prasīt no censoņa, kurš atnācis ar ideju un vēl neko nepelna? Tādēļ inkubatorā stāv tukšas telpas, jauni uzņēmumi neveidojas, savukārt norvēģi, kas finansēja projektu, atbraukuši brīnās, kāpēc ārpusē nestāv rinda," atzina Pētersons. Savukārt SIA "Bauskas klēts" valdes priekšsēdētājs Rolands Vinogradovs akcentēja, ka jaunajai valdībai jāpārskata ierēdniecības darbs. "Mums ir apstiprināts projekts un norit sarunas ar banku. Ļoti cerējām strādāt ar izslavēto Kredītu fondu, taču tas joprojām nav sācis darboties, deviņus mēnešus "iesaldējot" desmit miljonus latu. Krīzes laikā nemitīgi dzirdējām runas par jaunu darba vietu radīšanu, bet kā lai to izdara, ja ierēdniecība nespēj novadīt šo naudu līdz uzņēmējiem," sacīja Vinogradovs. Tikmēr SIA "Kronis" direktors Aivars Svarenieks atzina, ka ar bažām gaida valdības lēmumus par nodokļiem. "Ja patiesībai atbilst informācija, ka pievienotās vērtības nodokli varētu celt uz 25%, tas būs nāves spriedums lielai daļai uzņēmēju. Mēs kā pārtikas ražotāji kaut kā izdzīvosim, bet ar citiem būs cauri," vērtēja Svarenieks. Arī SIA "Bērzkalni" īpašnieks Valts Linde akcentēja, ka būtiska ir valdības loma nodokļu politikas līdzsvarošanā. "Mums pieder viesu nams, degvielas uzpildes stacija, kā arī nodarbojamies ar mežizstrādi. Man gandrīz vai izdevīgāk būtu noformēties kā mikrouzņēmējam ar apgrozījumu 70 000 gadā, lai maksātu tikai 9% nodokli. Bet, ja tā rīkosimies visi, kas tad uzturēs skolas un slimnīcas?" teica Linde. "Kad svaru zālē ceļ stieni un uzkrauj arvien lielāku svaru, tiek pielikta liela enerģija, un beigās sāk pietrūkt spēka. Tajā brīdī asistents palīdz pieveikt trūkstošos milimetrus, ar mazo pirkstiņu paceldams stieni. Tas ir tas atbalsts, ko gaidām no valdības - pielikt nedaudz enerģijas, lai šobrīd mums palīdzētu," rezumēja "Bauskas klēts" vadītājs.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas