Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Baušķenieki kūtri apmeklē bezmaksas darba tiesību semināru

Bauskas tautas namā 8. novembrī plašai publikai tika rīkotas bezmaksas konsultācijas par tēmu «Zini darba tiesības». Lai arī ekonomiskā situācija valstī nav no labvēlīgākajām un arī klātesošie atzina, ka viņus interesē nopietni jautājumi, tomēr apmeklētāju skaits bija neliels - apmēram desmit cilvēku. «Šodien gribu jautāt par darba jautājumiem - ko darīt, lai neapkrāpj, stājoties darbā, kādas ir manas tiesības kā strādniekam? Vēl interesē par ārzemēm - kas ir nepieciešams, lai tur strādātu? Kādi līgumi un dokumenti ir jāparaksta?» vaicā uz konsultāciju atnākušais Dzintars Dūmiņš.  Līdzšinējā pieredze esot gana drūma - par spīti noslēgtam darba līgumam, atalgojumu par darbu tā arī nav izdevies saņemt. Uzņēmējs pasludinājis bankrotu, nav samaksājis un atvēris jaunu uzņēmumu. Reiz līgumā ierakstīts punkts, ka par neskaidrībām var vienoties ar darba devēju. Izrādījies, ka «vienošanās» ir vienkārša - ja kas nepatīk, var atstāt darbu.Arī citi apmeklētāji atzīst, ka ticības darba devējiem neesot. Ar arodbiedrības palīdzību vēloties uzzināt, kā cīnīties ar uzņēmēju patvaļu. Ciešot arī sievietes - uzņēmējs pieņemot darbā, lai netiktu apvainots diskriminācijā, bet jau pirmajās dienās atrod kādu iemeslu un atlaiž, jo patiesībā vēlas pieņemt vietā vīrieti.  Konsultācijas vadīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Zemgales konsultāciju centra konsultante darba tiesībās Ligita Brahmane. «Bauskā ir jauki un atsaucīgi cilvēki, bet problēmu arī ir daudz. It īpaši aktuāla ir neadekvātā darba laika uzskaite tirdzniecības tīklu veikalos. Darbadiena ilgst 14 stundu, no kurām darba devēji cenšas atskaitīt kafijas pauzes, atpūtas mirkļus, kas nebūtu īsti pareizi,» tā L. Brahmane.  90 procentu no apmeklētājiem interesējas par darba tiesisko attiecību problēmām, un 85 procenti no viņiem cenšas piedzīt samaksu no darba devēja, atzina L. Brahmane. Katrs piektais iedzīvotājs Latvijā ir saskāries ar situāciju, kad darba devējs neizmaksā kompensāciju par atlaišanu no darba. Konsultāciju laikā tika apskatīts arī jautājums par darba līgumiem. Piemēram, no darba ņēmēja līgumā pieprasa plašu informāciju, bet darba devējs par sevi uzraksta tik skopi, ka pēc tam firmu iznāk ilgi meklēt. Otra smaga problēma ir uzņēmuma līgumi, kas pēdējā laikā parādās arī Bauskā. Darbiniekiem, kas šos līgumus noslēdz, no algas atvelk arī tos nodokļus, ko parasti maksā uzņēmējs. Piemēram, līgumā paredzētā atalgojuma summa 400 latu patiesībā nozīmē apmēram 200 latu skaidrā naudā pēc nodokļu nomaksas. Tas parāda reālo situāciju ar nodokļiem Latvijā, bet nevienam no tā jau vieglāk nepaliek. Turklāt šie līgumu neparedz nedz slimības, nedz arī bezdarbnieku pabalstus.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas