Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Budēļu pēcpusdiena Misā dāvā prieku, spēku un drosmi

Vecumnieku novada Misas tautas namā sestdienas, 24. janvāra, pēcpusdiena pagāja līksmās budēļu masku spēlēs un rotaļās.

Dažādu tēlu lomās iejutās un rotaļas izspēlēja Misas ciemata ģimenes un Bārbeles folkloras kopa.

Tautas nama vadītāja Sandra Vēvere stāsta, ka sarīkojums ir ieskaņa februārī Vecumnieku novadā paredzētajam 16. Starptautiskajam masku tradīciju festivālam, ko pašvaldība un Latvijas Folkloras biedrība rīko ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

«Pie tautas nama jau uzstādīts festivāla telpiskais simbols – koka zārds, kas vēl gaida izkārtni. Tagad bērni to izmanto kāpelēšanai,» smaidot teic S. Vēvere.

«Tā kā festivāls vairāk ritēs novada centrā, nolēmām kopā ar bārbeliešiem ieskandināt tā noskaņu arī Misā,» skaidro vadītāja. Viņa stāsta, ka pērn kupli apmeklēts bijis Masļeņicas pasākums, kurā piedalījās jelgavnieki. Misas krievu un ukraiņu tautības cilvēki sanesuši tradicionālās pankūkas, un visi ciematnieki ļoti līksmi sagaidījuši pavasari.

Bārbeles folkloras kopa ar teju 30 visu vecumu Misas ciemata ļaudīm gandrīz trīs stundas pielaikoja dažādas budēļu maskas, izspēlēja rotaļas un spēles. Atribūtus maskām bija saveduši un Misas tautas nama krājumos atraduši bārbelieši. Folkloristi stāstīja, ka maskām svarīgi izmantot dabiskus materiālus, tām noder veci cimdi, no kuriem var taisīt dzīvnieku ausis vai ķepas, novalkāti kažoki vai mēteļi, apnikušas cepures, lakati un šalles, kas atrodamas katrā skapī, kā arī vecmodīgi zābaki un velteņi, jocīga paskata čības u. c.

Dalībnieki iejutās Kazas vai Aitas – šī gada simboliskā dzīvnieka – lomā. Folkloras kopas dalībnieks Valdis Rusiņš jokoja, ka īsti laba neesot neviena: «Pirmā ir slaucama, otrā – cērpama!» Taču viņa līdzbiedri rotaļās uzsvēra mājdzīvnieku izturību un uzticamību, kā arī spēju gādāt sētā pārticību.

Nāve, kas biedē daudzus mūsdienu cilvēkus, senajās budēļu tradīcijās bija veselības un drosmes devēja. «Ja esi dejojis ar Nāvi, nākamajā gadā būsi vesels un stiprs,» stāsta folkloristi.

Vairākas rotaļas izspēlēja par tēmu «Aitas un vilki». Mazie vilcēni veikli ķēra pāri placim skrejošās aitiņas, bet pēc tam lielāki un viltīgāki vilki aiz brunčiem izmānīja tās no stingra iežoga, ko veidoja rotaļas dalībnieki.

Īpaša atrakcija bija zirga vadāšana, ko vadīja Čigāns – skaistkalniete Eleonora Maisaka – zābakos un hūtē. Zirga lomā iejutās divi vīri, vizinot vienu no mazākajām rotaļu dalībniecēm. Bērni, vecāki un vecvecāki kopā ar folkloristiem gāja dažādās populārās rotaļās «Kas dārzā?», «Kumeliņi, kumeliņi» u. c. Lai arī dažs dalībnieks, arī gaidāmā festivāla galvenais tēls Budēlis ar vārpu cepuri, rosīgajā procesā brīžiem pagura, zālē valdīja līksma un draudzīga gaisotne. Vairāki cilvēki sacīja, ka sarīkojums iedvesmojis viņus februārī apmeklēt maskošanās festivālu.

UZZIŅAI

16. Starptautiskais maskošanās festivāls notiks 13. – 15. februārī Vecumniekos. Tā programmā būs koncerti, izstādes, konference, masku gatavošanas meistardarbnīcas, masku gājieni un saiets, danču vakars un masku skate. Festivālu noslēgs Meteņdienas svinēšana.

Norises vietas – Vecumnieku tautas nams, Mūzikas un mākslas skola, Jaunā ezera estrāde, novada lauku sētas Bārbelē, Kurmenē, Misā, Skaistkalnē, Stelpē, Vallē.

Maskas, maskošanās tradīcijas, rituāli un ieražas ir noslēpumainākā parādība pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir «logs uz citu pasauli», kas ļauj nākt saskarē ar senčiem un «augstākiem spēkiem», lai palīdzētu cilvēkam šaisaulē.

Vairāk informācijas – interneta vietnēs folklorasbiedriba.lv, vecumnieki.lv.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas