Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dārzeņu ražas zemākas, iepirkuma cena augstāka

Vienu gadu taču arī zemniekiem ir jānopelna. Tā, rezumējot dārzeņkopības sezonu, saka Iecavas novada zemnieku saimniecības «Kalna Jurģēni» īpašnieks Juris Sidorenkovs. Iecavniekam ir ilggadēja pieredze, un viņš bez gudrošanas bilst, ka finansiāli šo gadu nevarēšot salīdzināt ar pagājušo, kad izaudzētais bija jāpārdod par pašizmaksu. «Pieļauju, ka šajā gadā varēs izveidot kādu buferīti nākotnei,» bilst Juris. Viņa saimniecībā simt hektāru ir atvēlēti dārzeņiem. Pusi šīs platības aizņem kartupeļi, 30 hektāri ir atvēlēti burkāniem, kas vēl vācami. Saimnieks priecājas, ka šajā vasarā izauguši ļoti saldi un sulīgi burkāni. Nav žēlota nauda sēklas iegādei Nīderlandē. No viena hektāra, pastāvot labvēlīgiem laika apstākļiem, var ievākt līdz pat 50 tonnām šo veselīgo dārzeņu. Pārdošanai, protams, sanāk mazāk, jo, mehanizēti vācot, viena daļa burkānu salūst, ir kāds bojājums. Tirgū piedāvā sašķirotus dārzeņus. Strādājot dārzeņkopībā vairākus gadus, Jurim Sidorenkovam ir savi stabili secinājumi, bet pats svarīgākais, ka «Latvijas tirgū galvenais spēlētājs ir Polija, kur zemniekiem nodrošināti labvēlīgi nosacījumi un viņi var izaudzēt lētus dārzeņus, ar maziem izdevumiem tos transportē uz Latviju». Tā kā šogad Polijā bija plūdi, un arī citās valstīs laika apstākļi ietekmējuši dažādu kultūru ražu, Latvijas zemnieki piedzīvo labākas dienas. Juris atgādināja, ka, piemēram, pērn «Maximas» tīklā viņa audzētos burkānus iepirka tikai par sešiem santīmiem kilogramā. Kas gan tā par cenu... Brunavas pagasta zemnieku saimniecībā «Paegļi» visi dārzeņu lauki arī novākti. Dainis Druseiks lēš, ka raža ir par 30 procentiem mazāka nekā pērn. Cenas ir augstākas, tās spēs nosegt ražas mīnusus. Saimnieks spiež, ka «Paegļiem» nepatikšanas sagādājuši maijvaboļu kāpuri, kam garšojuši pat melnie rutki un visas citas kultūras. «Tagad jādomā, kuros laukos audzēt dārzeņus, lai tos pasargātu no kāpuriem,» tā Dainis. Viņš apsver iespēju sadalīt saimniecību, pats nodarbosies ar graudaugu un rapšu audzēšanu, dēls, iespējams, pievērsīsies dārzeņkopībai, kas ar katru gadu ir sarežģītāka, jo darbaspēks, kas vajadzīgs produkcijas sagatavošanai, sagādā aizvien lielākas problēmas.  Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībām «Mazvizbuļi» un «Upeskalni» šis gads ir raibs, jo mitrā un karstā vasara darījusi savu. Māris Mikainis stāsta, ka spēcīgajās lietavās 20 hektāru kartupeļu noslīkuši. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu divas reizes mazāk ievākts sēklas tupeņu, tā paša mitruma dēļ. Bijis paredzēts šajā nedēļā pabeigt otrās maizes vākšanu, taču lietus šos plānus koriģējis. Darbs vēl palicis aptuveni 15 hektāros un arī burkānu laukā. M. Mikainis situāciju dārzeņkopībā vērtē pragmatiski: «Kam būs, ko pārdot, tie nopelnīs. Par kāpostiem vairumtirdziniecībā tagad var dabūt piecpadsmit santīmu kilogramā, citus gadus labi ja pieci santīmi sanāca. Bet mums arī šī kultūra nav padevusies.» Vecsaulieši cer, ka varēs nopelnīt ar sīpoliem, jo turpinās to žāvēšana dārzeņu glabātavās Skaistkalnes pagasta Kalnakrogā. Šie dārzeņi šogad audzēti 20 hektāru lielā platībā.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas