Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Graudkopji iznīkušo ziemāju vietā sēj vasarājus 3

Gailīšu pagasta uzņēmumam SIA «Uzvara-Lauks» kailsals iznīcinājis ziemājus 3400 hektāru platībā, nesot teju vienu miljonu eiro zaudējumus. Daudzi mūspuses lauksaimnieki ziemā cietušos tīrumus pagājušajā nedēļā sāka pārsēt ar vasarājiem.

Izsalušie tīrumi atrodas Bauskas un Rundāles novadā,atklāj SIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko. «Līdz svētdienas rītam apsējām 1200 hektārus, nezaudējot optimismu,» teic lauksaimniecības firmas īpašnieks Arnis Vējš. Uzņēmuma vadība cer, ka vasarāju raža stabilizēs finansiālo situāciju.

«Šajā galā nav dzīvu lauku,» stāsta zemnieku saimniecības «Augškalni» vadītājs Salvis Kalniņš. Viņš apstrādā zemi Brunavas pagastā, pie Lietuvas robežas. Lauksaimniekam gājuši bojā visi 155 ha ziemāju. «Ne tikai nauda zaudēta, izbojāta augu seka, nebūs ziemājiem sēklas. Pagaidām cenšos neskaitīt tēriņus, skatos uz priekšu,» rezumē saimnieks.

SIA «Uzvara-Lauks» pati ir sēklas ražotāja, bet «Augškalni» izmantos rezerves, tas atvieglo tukšo lauku piepildīšanu ar vasarājiem. Taču abām saimniecībām ziemājiem nāksies meklēt sēklu.

Ziemāju sējumi cietuši visā Latvijā, bet smagākā situācija ir Zemgalē, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa. Bijušā Bauskas rajona teritorijā ziemas kvieši gājuši bojā 70 – 90 procentu apmērā. Rapši «uzvedušies» līdzīgi, lai gan sākumā licies cerīgāk. Augu saknes joprojām pūst, un sējumi kļūst retāki.

S. Kataņenko un I. Litiņa par galveno cēloni uzskata četras nedēļas ilgušo kailsalu šīgada janvārī un februārī. Sniega toreiz nav bijis, gaisa temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 18 – 20 grādiem, turklāt pēdējā nedēļā pūtis spēcīgs ziemeļaustrumu vējš. Pat dažus centimetrus plāna sniega kārtiņa būtu pasargājusi sējumus no katastrofālās izsalšanas, teic I. Litiņa. Vietumis Vidzemē un Latgalē, Kurzemē ap Saldu un Liepāju bija divus trīs centimetrus bieza sniega seģene, tur postījumi nav tik lieli.

Vairāk par šo tēmu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» 7. aprīļa numurā.

 

Pievieno komentāru

Komentāri 3

ieteikums

Vajag dzīvot kā valdības vīriem vai putniem gaisā: ne tie sēj, ne pļauj, bet ķešās lērums skanošā un guzās arīdzan kāds miltumiņš.

pirms 4 gadiem, 2014.04.08 22:41

hmm

ja jau audze tadas platibas varbut vajag apdroshinat

pirms 4 gadiem, 2014.04.09 02:06

Vietējās ziņas