Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gurķi, tomāti un kartupeļi no pašmāju saimniecībām 3

Ne visiem mazpilsētas, arī lauku ļaudīm pietiek laika un uzņēmības būvēt siltumnīcas, izaudzēt tajās sev nepieciešamos dārzeņus. Lai nebūtu jāpārtiek tikai no ievestajām veltēm, izlīdz vietējie mazo piemājas saimniecību īpašnieki.Brunaviete Ilze Aužele sākumā kautrīgi atsaka «Bauskas Dzīves» vēlmei iepazīstināt lasītājus ar savu saimniecību: «Mēs jau tādi mazie zemnieki, pāris siltumnīcās izaudzējam sev dārzeņus, iztirgojam apkārtnes ļaudīm. Ja kas paliek pāri, to aizvedam pārdot nakts tirgū Rīgā.» Saimnieks Guntis Auželis stāsta, ka savu siltumnīcu uzturēšana, kā arī dārzeņu audzēšana uz lauka ir nelieli, tomēr papildu ienākumi. Protams, uzpircējiem Rīgā izaudzētais par lētu naudu tiek pārdots ne bez rūgtuma. Tomēr tirgus diktē savu. Kā jau daudzus gadus, Lietuvas zemnieki ar savu produkciju pārpludina galvaspilsētas tirgu, tādējādi nositot cenu. «Vajadzētu mums, mazajiem, kooperēties, tas ļautu mūsu produkcijai nonākt lielveikalu plauktos, tomēr trūkst uzņēmības. Brunavā šādas saimniecības ir vairākas, tomēr nav, kas šo kooperēšanās iniciatīvu uzņemtos,» spriež I. Aužele. Viņa atzīst, ka, izvēršot lielražošanu, bez ķīmijas neiztikt. Taču patlaban viss saimniecībā izaudzētais ir ekoloģiski tīrs, tāpēc arī garšīgs. Garša un ķimikāliju neizmantošana ir viena no galvenajām prasībām, ko pircēji cenšas izzināt no tirgotājiem Bauzes tirgū. To «Bauskas Dzīvei» apliecina tirgū sastaptais ceraukstietis Modris. Savukārt rīdziniece Diāna Kalniņa, kas vasaras vada pie radiem mazpilsētā, skaidro, ka viņa ne tikai izvaicā pārdevējus, bet, ja ir iespējams, gurķi vai tomātu paņem rokās: «Pasmaržoju un uzreiz jūtu - tas gurķītis šorīt gulējis uz rasainām lapām. Tam jābūt labam.» Kāda tirgotāja no Mežotnes pagasta, kura savu vārdu nevēlējās publicēt laikrakstā, atzīst, ka daudzi pircēji pārprasa, vai tie ir vietēji, vai nav Lietuvas gurķi, kartupeļi: «Cilvēki novērtē apkaimē audzētos dārzeņus, taču Bauskā neko daudz nevar iztirgot. Man ir četras siltumnīcas, vienā aug tomāti, trijās - gurķi. Pagaidām vēl Bauzes tirgū kaut kādi varu visu realizēt. Kad ienāksies lauka gurķi, tie būs jāved uz Nakts tirgu Rīgā.» Brunavas zemnieki, arī mežotniece piekrīt, ka šādas mazās saimniecības nevar būt lielas peļņas devējas, tomēr atspaids ģimenei ir. Protams, vēsais laiks, saulītes nepietiekamība - tas viss ietekmē ražu. Plānot un prognozēt kaut ko ir diezgan grūti. «Ja nebūtu patikšanas, mēs nemaz tā necīnītos. Kā tu, lauku cilvēks, bez sava gurķa, tomāta un kartupeļa iztiksi? Ja nav slinkums, tad izaudzē sev, iznāk arī ko pārdot,» spriež Guntis Auželis. UZZIŅAIDārzeņu cenas Bauzes tirgū Bauskā 17. jūnijā (latos par kilogramu):gurķi - 0,80 - 0,90;tomāti - 1 - 1,20;jaunie kartupeļi - 0,80 - 0,90;zemenes - 1,50 - 2. 

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Kaspars

Pārdodu LAURA kartupeļi jebkurā dadzuma. Pieejams no 1.kg lidz 600kg. Ka ari ir cita skirta kartupelu Granulas. 0.15 - 0.2-Ls/kg. Var but kads marsrute uz Jelgavu!? 27150082

pirms 8 gadiem, 2010.08.13 21:53

Zemene

Sūdus uz zemenem jau leja padomju gados un tantītes to dara arī tagad.
Atceros sīka būdama bijam ekspursijā ar klasi un sametām ar draudzeni rubli un nopirkam zemeņu tūtu no tantītes. Ēdam un nevarējām saprast, kapec tūta esosas zemenes oz pec ***em.Bet kare bija liela apēst zemenes, ko arī izdarījam.Pec tam mamma apsaidroja no kurienes nāca ta smaķele.
Cermju olas var būt arī zemē, ja no tatntukiem perk tad riktīgi vajag momazgat tekošā ūdenī, bet arī tas nav garants.

pirms 8 gadiem, 2010.06.18 13:35

Aija

Ar abām rokām balsoju par VIETĒJIEM- MAZAJIEM- zemniekiem!!!! Viņiem nav tik daudz naudas lai kaudzēm kaisītu minerāļus un izdzītu ražu, kā to dara lielsaimniecības. latvijā ražots vēl pavisam nenozīmē- labs, jo, piemēram Mārupe, audzē pēc HOlandes tehnoloģijas, kur tāpat pārsvarā visu stimulē ar minerāli.
Vislabāk jau protams pirkt no zināma zemnieka, vēl labāk, ja zināmais vispār audzē tikai sev, tad zini, ka bērnam pumpas no slāpekļa daudzuma nebūs!
paradoksāli, bet uzzināju, ka jāuzmanās pirkt zemenes no jūrmalniekiem, kam nav kur mēslus ņemt un tie bieži mēslošanai izmantojot fekālijas, tāpēc uz zemenēm ir cērmīšu oliņas, nezinu vai patiešām tā ir

pirms 8 gadiem, 2010.06.18 10:33

Vietējās ziņas