Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izdota vēsturisku atmiņu grāmata par karogu un bezbailīgiem patriotiem 6

Padomju okupācijas gados bija ļaudis, kas ne tikai cieši sargāja neatkarīgās Latvijas valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu –, bet nebaidījās ļaut tam publiski plīvot. Šādi drošsirdīgi cilvēki dzīvoja arī mūspuses novados.

Anta Bergmane grāmatā «Mūsu karoga stāsti 1940-1991» apkopojusi atmiņu stāstus, dokumentus, arhīva materiālus – patiesus notikumus. Tie vēstī par patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, kas, riskējot ar brīvību un pat dzīvību, nebrīves gados ļāva plīvot Latvijas sarkanbaltsarkanajam karogam.

Viens stāsts ir par Olgu Lūsis, kuras rosināti baušķenieki Alfrēds Baumanis un Vilis Frišmanis 1945. gada 18. novembra naktī izkāra karogu Pils dārzā. Par šo «noziegumu» tiesa Olgai Lūsis piesprieda septiņus gadus ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju.

Grāmatā ievietots arī vēsturnieka, Bauskas novada domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka sagatavots apraksts «Karogs Budbergas parkā». Tas stāsta par 1946. gada 18. novembra rītā notikušo, kad Panemunes pagasta Budbergas parka augstākajā eglē lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Nelielā aprakstā pieminēts arī Juris Ziemelis no Bārbeles pagasta.

«Biju pagodināts ierasties šīs grāmatas atvēršanas svētkos Rīgā. Esmu lepns, ka arī mūsu novados bijuši cilvēki, kas okupācijas gados augstu vērtējuši Latvijas valsti un tās simbolus, nav baidījušies par tiem stāstīt citiem,» atzīst R. Ābelnieks. Viņš šo grāmatu uzskata par ļoti noderīgu patriotisko jūtu audzināšanā.

Vērtīgo izdevumu klajā laidusi izdevniecība «Lauku Avīze». Tās direktore Evija Veide skaidro: «Anta Bergmane, veidojot šo grāmatu, ir aizpildījusi balto lappusi Latvijas karoga mūžā. Grāmatā savijas dažādi stāsti par cilvēkiem un notikumiem, kas neļāva mūsu valsts simbolam zust no paaudžu atmiņas. Katra karoga parādīšanās – uzzibsnījums un apliecinājums – jeb sapnis par brīvu Latviju vienmēr bijis dzīvs.»

Pievieno komentāru

Komentāri 6

pagalam nesmuks fakts

No paaudžu atmiņas nedrīkst ļaut zust arī Atskaņu hronikā aprakstītiem faktiem par kāda Cēsu ordeņa bruņinieka vadītās kristīto latviešu nodevēju bandas sakāvi. Zem sarkanbaltsarkanā karoga šie mūdži devās cīņā pret Zemgales virsaiti Nameju,kurš kopā ar leišiem bija devies sasist lupatlēveros Rīgas ordeni.
Pirmais karoga (visdrīzāk jau austriešu- pēc tā bruņinieka tautības !) iznāciens un .....iespējams,Namejs ar to izslauka sava rumaka sasvīdušos cirkšņus - ha ha ha !

pirms 4 gadiem, 2015.03.14 16:58

bez faktiem

tu esi no sērijas stulbs un vēl stulbāks

pirms 4 gadiem, 2015.03.15 11:30

par faktiem

vēsturniekam Raitim Ābelniekam nāktos piekrist. No taisnības neizsprukt.

pirms 4 gadiem, 2015.03.15 14:43

faktiski

labāk vēsturnieks Raitis pievērstos pašreizējai situācijai un dzīvei, kā arī novada problēmām, nevis lidot mākoņos un vēsturiskos faktos, jo pretējā gadījumā, vēsturē VĒSTURNIEKA laiki ieies ar logo: tā valdīt ir noziegums!

pirms 4 gadiem, 2015.03.15 15:08

faktiski

būtībā taču vienalga, kāda tā valsts galvenā drāniņa. Sanācis,ka tāda pat,kā austriešiem. Un ar viņu pret Nameju arī nesmuki sanācis

pirms 4 gadiem, 2015.03.15 15:36

Petuhs

Vajadzētu čekas maisus atvērt vaļā, vot būtu brīnumi par bezbailīgajiem!

pirms 4 gadiem, 2015.03.16 06:11

Vietējās ziņas