Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Keramiķe apciemo savu «pirmdzimto»

Vīri ar alus kausiem, divi deju pāri, četri jautri muzikanti un stalti dziedātāji. Šie košās krāsās veidotie darbi rotā Īslīces kultūras nama vestibilu.

Pirms pāris dienām tos apskatīt bija ieradusies autore – keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde. Šobrīd viņa ir Latvijas Universitātes, docente pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Māksliniece 1975. gadā dibinājusi LU Tautas lietišķās mākslas studiju «Vāpe» keramikas nodaļu.

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā Latvijas Valsts mākslas akadēmijas keramikas nodaļas studente Helga Ingeborga Melnbārde meklēja idejas savam diplomdarbam. Viņa bija iecerējusi apgleznot keramikas flīzītes, izmantojot īpašu tehniku. Augstskolā studentiem šādu tehniku nemācīja, bet Helga to pirms tam bija apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.

Akadēmijas profesors Georgs Kruglovs bija skeptisks par studentes ieceri – porcelāna virsglazūras apgleznojuma tehnikai viņš nesaskatīja nākotni. Idejas noliegums studentē raisīja spītu. «Pretēji iebildumiem ar vēl lielāku spītu ķēros pie darba. Biju izdomājusi, ka mans diplomdarbs nemētāsies kaut kur akadēmijas pažobelēs, vai kādā noliktavā pie sienas. Man izdevās rast savam diplomdarbam eksponēšanas vietu. Tolaik mani uzrunāja Bauskas rajona arhitekte Velga Katkēviča, aicinot veidot vitrāžas topošajam kopsaimniecības «Priekšzīme» klubam,» atceras māksliniece.

1971. gadā visas šīs flīzītes tika apgleznotas. Tas bija laikietilpīgs process, jo pēc katra krāsas toņa uzklāšanas flīzītes tika apdedzinātas. Studente flīzītes krāsoja sava dzīvokļa Brīvības (toreiz Ļeņina) ielā guļamistabā. Tēvs bija uztaisījis kastīti, kurā studente nesa flīzītes uz Pionieru pili. Tur krāsnī tās apdedzināja. Un tā vairākas reizes pēc kārtas pusgada garumā. Kad darbs bija gatavs, to atrādīja profesoram, kurš studentes veikumu novērtēja ļoti atzinīgi.

Tad vairāki desmit apgleznoto flīzīšu tika rūpīgi sasaiņotas un nodotas pasūtītājam. 1973. gadā, kad atklāja jauno kultūras namu, tā vestibilu rotāja H. I. Melnbārdes četru zīmējumu kompozīcija «Tautas svētki».

«Mani visu laiku bija interesējuši latviskie motīvi, tādēļ savā darbā attēloju cilvēkus tautastērpos. Vienā zīmējumā viņi dzied, vienā dejo, vienā vīriem rokās ir alus kausi, vēl citā skatāmi muzikanti. Tagad, pēc 45 gadiem, apskatot savu pirmo darbu, ar gandarījumu varu atzīt, esmu strādājusi godam. Krāsu toņi tikpat kā nav mainījušies, arī pašas flīzītes nav nedz apdrupušas, nedz saplaisājušas,» ar gandarījumu secina māksliniece.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņa atklāj, par šo darbu nopelnījusi savu pirmo honorāru. Tas iztērēts keramikas virpas iegādei. Maz izplatītā tehnoloģija H. I. Melnbārdi saistījusi arī vēlāk. Viņas porcelāna keramikas darbi skatāmi laulību reģistrācijas zālēs Druvienā un Trikātā, arī Dobeles slimnīcas dzemdību nodaļā, Babītes skolā un vēl citur.

Keramiķes Helgas Ingeborgas Melnbārdes viesošanos Īslīces kultūras nama vadītāja Aiga Baltalksne nodēvē par brīnumu: «Šie četri lielformāta keramikas panno vestibilā ir kopš ēkas uzcelšanas. Taču visus šos gadus neviens neko nav stāstījis par to izcelsmi. Kad pirms pāris gadiem vestibilā taisīja remontu, izskanēja doma, varbūt šos dekorus aizsegt, veidojot telpai vienotu krāsu paleti. Esmu priecīga, ka tolaik pietika drosmes saglabāt šos mākslas darbus neskartus.

Dažreiz noslaukot no flīzītēm putekļus, vai arī tās mazgājot, esmu pievērsusi uzmanību iniciāļiem, šiem mazajiem H un M burtiem. Taču nekad nav sanācis painteresēties, ko tie sevī slēpj. Man nezin kāpēc šķita, ka tie ir kāda vīrieša vārds un uzvārds. Biju bezgala pārsteigta, kad pirms neilga laika man piezvanīja un pateica, ka autore vēlas apskatīt savus darbus.»

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas