Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Klāt kartupeļu stādīšanas laiks. Tupeņu audzēšanas knifus atklāj agronome 2

Latviešu ēdienkartē svarīgos kartupeļus gan patērēt, gan audzēt var dažādi – lielās platībās vai tikai mazdārziņa dobītē. Tomēr, lai kāds būtu šīs nodarbes mērķis, ir zināšanas un principi, ko vērts atcerēties ikvienam, kas kartupeļus liek zemē un aprušina līdz ražai.

Kas tad ir pats svarīgākais galda kartupeļu audzēšanā, lai gūtu vislabākos rezultātus? «Bauskas Dzīves» lasītājiem skaidrojumu sniedz  Mg. agr. Anda Rūtenberga-Āva, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, praktizējoša agronome-konsultante. Viņai ir neliela piemājas saimniecība Bauskas novada Vecsaules pagastā. A. Rūtenberga-Āva ir Vācijas kartupeļu sēklaudzēšanas firmas «Solana GmbH&Co» oficiālā pārstāve Baltijā, vairāk nekā 20 gadus darbojoties nozarē, viņa  uzkrājusi ievērojamu pieredzi un zināšanas, gan mācoties no savām kļūdām, vadot savu saimniecību, gan to darot kopā ar zemniekiem uz lauka. Kartupeļi un to audzēšana ir viņas sirdslieta.

Anda Rūtenberga-Āva stāsta: «Audzējot kartupeļus kā piemājas dārziņā, tā profesionālā audzēšanas saimniecībā, ir svarīgi atcerēties par vairākiem pamatjautājumiem, kas nodrošina augstu un kvalitatīvu ražu. Pirmkārt, nozīmīga ir sēklas materiāla kvalitāte, tāpēc jāstāda tikai sertificēta sēkla, kas brīva no slimībām un vīrusiem. Kartupeļi satur ap 75% ūdens un aptuveni 17 – 25% sausnas, kas ir atkarīgs no šķirnes un audzēšanas apstākļiem, tādējādi tā ir ļoti labvēlīga vide dažādu bakteriālo, sēņu un arī vīrusslimību attīstībai. Arī lielā lapu virsma veicina dažādu lapu slimību izplatību. Arī daudzi kukaiņi ir vīrusslimību pārnesēji, bet augsnē vēl brīvi dzīvo gan sēnes, gan baktērijas, kuras ļoti labprāt barojas uz kartupeļu saknēm un bumbuļiem.

Sēklu vajag iegādāties no audzētājiem, kas nodarbojas ar sēklas kartupeļu audzēšanu un tirgo tikai sertificētu materiālu. Ja pērkam vienkārši kartupeļus, tad arī nezinām, kādus kaitīgos organismus varam «ievazāt» savā zemē. Vislielākā muļķība ir kaut ko iegādāties «pa lēto», tad arī rezultāts būs «pa lēto» un raža – ne tuvu cerētajai.»

Anda Rūtenberga-Āva ir pārliecināta, ka nav mazsvarīgu faktoru kartupeļu audzēšanā. Viens no tiem, viņasprāt, ir augu sekas ievērošana. Kartupeļi vienā un tajā pašā vietā drīkstētu «atgriezties» ne agrāk kā pēc trim četriem gadiem. Ievērojot šo nosacījumu, ir liela iespēja izbēgt no daudzu kaitīgo organismu savairošanās augsnē.

Nākamais solis, ko komentē speciāliste, ir sēklas materiāla kodināšana, – īpaši, ja plānots stādīt kartupeļus agri, kad augsne vēl nav sasilusi līdz kartupeļiem optimālai temperatūrai – 8 – 10o C. Visnepareizāk stādāmos kartupeļus izņemt no pagraba un uzreiz ielikt aukstā zemē. Tad nāksies  brīnīties, ka stādījums ir izretojies un augi atpalikuši augumā. Kodinot iespējams ierobežot daļu no bumbuļa virsmā esošām sēnēm, līdz ar to jaunie dzinumi būs pasargāti no to tālākas izplatības, īpaši, ja uz tā jau novērojams melnais kraupis, kas tālāk spēj inficēt jaunos dzinumus, bojāt vadaudus.

Vēl svarīgi ievērot dažus augsnes sagatavošanas principus, stāsta Anda. «Ieteicams stādīt iesilušā, labi sastrādātā zemē ar kartupeļiem atbilstošu augsnes reakciju (pH 5,5 – 6,5). Tos nedrīkst likt svaigi kalķotā augsnē, kartupeļiem noteikti nepatiks arī svaigi kūtsmēsli, –  tas veicinās parastā kraupja attīstību uz bumbuļu mizas. Ļoti nevēlamas ir sablīvētas un pārmitras augsnes. Kartupeļus stādām līdzenā laukā un pēc tam, kad tie sāk dīgt, veidojam atbilstošu vagu.»
A. Rūtenberga-Āva atzīst, ka pareiza un sabalansēta mēslošana ir svarīga visiem kultūraugiem, bet jo īpaši, ja vēlamies iegūt kvalitatīvu un lielu kartupeļu ražu. Audzējot tos galdam, viņa iesaka izvēlēties kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas nesatur hloru, jo kartupeļi, tāpat kā virkne citu dārzeņu, ir jutīgi pret hloru – ražība jau necieš, bet cieš kvalitāte. Hlora klātbūtne  kartupeļus padarīs ūdeņainākus, un tajos nebūs  pietiekami daudz sausnas. Tie tumšosies gan pēc nomizošanas, gan arī pēc vārīšanas, un zudīs kulinārās īpašības. Kartupeļi veido lielu organisko vielu masu, bet tiem ir vāji attīstīta sakņu sistēma, tāpēc nespēj uzņemt barības elementus no dziļākajiem augsnes slāņiem.

Komplekso mēslojumu speciālisti iesaka iestrādāt augsnē pirms kartupeļu stādīšanas vai stādīšanas laikā lokāli – nedaudz zem kartupeļu bumbuļa, tad devu var samazināt pat par 20%, jo tas tiks efektīvāk izmantots. Savukārt slāpekļa mēslojumu ieteicams dot dalīti, bet ne vēlāk par kartupeļu ziedēšanas sākumu.

Ļoti svarīgi ievērot slāpekļa un kālija attiecību – N1:K2. Ja šī attiecība netiek ievērota, arī tad kartupeļi izaug ūdeņaini, ir grūti novācami un jutīgi pret mehāniskiem bojājumiem. Ja par maz būs kālija, augšanas laikā bumbuļiem var veidoties tukši vidi.

Arī augu aizsardzībai jāpievērš pienācīga uzmanība, pārliecināta agronome. Viņa uzsver, ka sezonas laikā ir jāizvēlas kartupeļiem piemēroti un Latvijā reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi. Tikai tie herbicīdi, kas paredzēti lietošanai kartupeļu stādījumos, rūpīgi izvērtējot  darbīgo vielu ietekmi uz kartupeļiem, jo ir darbīgās vielas, kas var ietekmēt kartupeļu tālāku attīstību, to pat aizkavējot.

«Nereģistrētu herbicīdu lietošana var samazināt kartupeļu ražu līdz 50% vai pat vispār iznīcināt. Sezonas laikā ir jādomā arī par atbilstošu fungicīdu lietošanu atkarībā no slimību izplatības. Pēdējos gados ir novērojama tendence, ka reizēm tiek izvēlēts neatbilstīgs fungicīds attiecīgās slimības ierobežošanai, piemēram, uz kartupeļu lapām ir sausplankumainība, bet audzētājs lieto fungicīdu, kas ierobežo lakstu puvi. Pirms fungicīda izsmidzināšanas vienmēr jāpārliecinās, kas patiesībā notiek uz lauka,» brīdina speciāliste.

Pievēršoties šķirnes jautājumiem, Anda Rūtenberga-Āva atgādina, ka piedāvājumā ir ļoti daudz dažādu kartupeļu šķirņu, tādējādi katram audzētājam ir iespēja izvēlēties gan augsnes tipam, gan savam saimniekošanas veidam atbilstošāko. Pagājušās vasaras pieredze liek apsvērt arī šķirnes, kas pacieš ilgstošu sausumu un karstumu, bet pēc tam, saņemot mitrumu un atsākot augšanu, bumbuļos neveido plaisas un izaugumus. Ne mazāk svarīgs faktors ir slimību izturība, «imunitāte» – šķirnes spēja pašai sevi pasargāt no sēņu slimībām. Šādas šķirnes ieteicamas bioloģiskajām saimniecībām, kā arī zemniekiem, kas darbojas integrētās audzēšanas sistēmā.

2018. gadā tika veikts vienpadsmit dažādu Vācijas sēklaudzēšanas kompānijas «Solana GmbH&Co» galda kartupeļu šķirņu izmēģinājums divās vietās Latvijā – «AREI» Stendes pētniecības institūtā un LLU zemkopības zinātniskajā institūtā «Skrīveri».

Abās izmēģinājumu vietās tika izvēlēts vienāds mēslojums. «AREI» Stendes pētniecības institūtā iegūtie rezultāti atklāja, ka visaugstāko ražu sausajā un karstajā vasarā deva šķirne ‘Belmonda’ – 44,9 t/ha, kas arī citās vietās parādīja sevi kā ražīgu ļoti sausos laika apstākļos. No sarkanās mizas šķirnēm vislabākos rezultātus uzrādīja ‘Red Lady’, sasniedzot ražu 38,5 t/ha.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

kar tu peli uz ...

Tupenis izaug tad,ja to bumbuli zemē bāž pietupjoties ...

pirms 8 dienām, 2019.04.17 15:48

annika

tupeņi- tā ir laba lieta! tā mūsu otrā maizīte!.

pirms 7 dienām, 2019.04.17 23:30

Vietējās ziņas