Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kopīgiem spēkiem uzlabo dzīves telpu zivīm 9

Aizvadītā talka Lielupē pie Ziedoņiem svētdien, 11. augustā, apliecināja, ka, brīvprātīgi kopā sanākot, attīrot upi no ūdenszāļu saknēm un paralēli veidojot piemērotu akmeņu krāvumus zivju nārsta vietām, iespējams uzlabot dzīves apstākļus ūdentilpnē mītošajām spurainēm. Lauvas tiesu pirms tam bija paveikusi tehnika, taču cilvēkam, pieliekot savu roku, rezultāts ir precīzāks un krietni labāks.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētājs Valērijs Gabrāns atklāja, ka biedrība pirmo ūdenskrātuves tīrīšanas projektu īstenojusi 1998. gadā. Šajā laika sprīdī kopumā realizēti 20 projekti, kas V. Gabrāna skatījumā neesot maz. Ar biedrības finansējumu vien šiem vērtīgajiem darbiem nepietiekot, tālab tiek meklēts atbalsts gan Zivju fondā, gan pašvaldībā. Šogad diviem biedrības iniciētiem projektiem Rundāles un Bauskas novadā piešķirts vairāk nekā 9000 eiro finansējums katram. Biedrībai no savas kabatas jāatvēl bija mazāk par desmit procentiem.

V. Gabrāns skaidro, ka darbi sadalīti trīs etapos un teju pabeigti. Izvēlēts posms, kas jau pirms desmit gadiem tīrīts, un ūdenstilpnes dziļums pieļauj agregātu atrašanos ūdenī. Pirmajā cēlienā ar traktortehnikas palīdzību izvākti lielākie sanesumi un zaļo augu masa no upes uz krastu. Otrajā piegājienā veikta minerālās grunts irdināšana, bet trešā posma darbi saistīti ar apzinātu upes gultnes veidošanu labvēlīgākam zivju nārstam, galvenokārt vimbām un upes nēģiem.

V. Gabrāns akcentē, ka tieši pirmajos dzīves brīžos no inkubētā ikra līdz acīmredzamam zvīņaines izmēram ap 95 % zivju iet bojā. Lielākoties tas notiekot tamdēļ, ka dzīves apstākļi neesot piemēroti. Arī zivis pašas veidojot akmeņu krāvumus, taču, cilvēkam piepalīdzot, efekts esot labāks. «Zivij uz akmeņu kaudzēs nārstojot, ikri pa spraugām krīt uz leju. Ūdens straume tiem pienes barības vielas un skābekli, ļaujot ikriem izdzīvot. Atnāk plēsējzivis, kas grib pamieloties ar tiem, bakstās, netiek klāt. Arī pieaugot mazajām zivtelēm ir kur patverties un saglabāt dzīvotspēju, tādējādi suga dabīgi spēj atražoties. Ja šādu vietu nav, straume ikrus nes, nes, nes, kamēr tie dūņās nokrīt un iet bojā,» procesus dabā raksturo V. Gabrāns.

Gan izglītošanai, gan reālam ieguldījumam pagājušajā nedēļā tika aicināti visi interesenti uz kopīgu talku Lielupē. Pirmais aicinājums bija ceturtdien, 8. augustā, kas pēc pirmajām prognozēm vēstījusi par piemērotiem apstākļiem izvirzītajam mērķim. Taču ilgstošās lietusgāzes plānus mainīja, un sanākšana tika pārcelta uz svētdienu. Šoreiz bija trāpīts desmitniekā, saule tikai brīžiem savu vaigu slēpa mākonī, ūdens bija pietiekami komfortablā temperatūrā, lai uzturētos upē ilgāk par stundu. Ģimenes ar bērniem, dabas draugi, kā arī rūdīti makšķernieki pulcējās, lai sniegtu savu artavu zivju dzīves telpas uzprišināšanā.

Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā «Bauskas Dzīve» otrdien, 13. augustā.

Pievieno komentāru

Komentāri 9

vaļera poskudņik

Sasodīts, tās Gunta laivas laikam uz mūžu, ar galiem.

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.13 13:19

arī tas

Nesaprotu vienu- cik var to dienderi reklamēt, viņš tos reportierus pērk, vai?

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.13 13:21

Ak

Mazāk ***iet , vairāk dariet, vecie skauģi!

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.13 14:45

Lasītāja

Bauskā ir tāda savdabība - tiek norieti visi tie, kuri kaut ko dara. Šeit labāk neko nedarīt. Un trakākais, ka domes administrācija arī iniciatīvas neatbalsta, īpaši vecpilsētā. Ja kāds kaut ko izdara, tad uzreiz klāt ar kādām formālām prasībām. Tik prasītāju nav, kad logus vēsturiskās mājās liek visvisādus, vēsturiskās durvis nomaina ar plastmasas, grausti turpina grūt. Tas viss ir labi, galvenais, lūdzu, neizrādiet nekādu iniciatīvu un darbošanos, tad jūs nories!

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.13 19:18

kasītāja

Pareizi, bet ja domes administrācija šādus projektus atbalstīs, tad to nories vēl briesmīgāk.

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.13 20:56

lasītāj,

kurš tev aizliedz izrādīt iniciatīvu, liec savai privātmājai kaut kokgriezumiem rotātas durvis tūkstošu vērtībā, bet neprasi, lai par tām maksā pārējie novada vai valsts iedzīvotāji, kā to jau iemanījušies darīt izveicīgākie darboņi, uzstāt, lai privātīpašums tiktu sakopts par novada vai valsts naudu. Arī šī upju pļaušanu un nārsta vietu ierīkošana ir tikai un vienīgi šīs naudas aizplūšana privātās kabatās, pie tam ar ļoti niecīgu darba patēriņu, pāris braucienu ar buldozeru par upi, un vismaz tūkstošus desmit var mierīgi sadalīt savā starpā.

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.16 08:43

Nēgis

Kāpēc to lielu riepu izrakāt un atstājāt krastā? Domājat, ka nēģi nārstojot aizvilks vai pavasara ledus palīdzēs projektu īstenot godprātīgi?

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.14 18:46

no Aspazijas

jāj to upi Gabrāniņš,
jāj un jāj, un neapstājas.
Apstāsies vien, kad naudu vairs tik viegli izķēzīšanai nepiešķirs, jo nākamvasar upe izskatīsies tāda pati, aizaugusi, jo jācīnās ir ar cēloņiem, nevis savā labā gadu no gada jāizmanto sekas, upju katastrofālā aizaugšana

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.14 20:45

bambals

Šim džekam smaga roka, kur to pieliek tur viss ķesās.

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.15 23:09

Vietējās ziņas