Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kūlu dedzina slikti saimnieki 4

Pavasara kūlas dedzināšanas sērga ir vairāk sociāla nelaime un bezsaimnieciskums nekā izpratnes trūkums par vidi, portālam pauž aptaujātie lietpratēji.

Zemgalē kūlu dedzina tie, kuri negrib rudenī pļaut savas platības, uzskata iecavnieks Tālrīts Krastiņš, firmas «Metrum» mērnieks Zemgalē. «Pļaušana maksā naudu, un par aizaugušām platībām nodoklis jāmaksā lielāks, tāpēc piešaut špicku ir vieglāk,» vērtē speciālists, «arī man ir mazdārziņš, kur starp ogu krūmiem un augļu kokiem aug zāle, vasarā to pļauju reizi divās nedēļās. Tāpēc varu iedomāties, ka kādam «kopt ar sērkociņu» zemes platību šķiet vienkāršāk, jo tad nevajag tik daudz strādāt un piepūlēties. Varbūt īpašnieks zemesgabalu negrib pārdot, kaut arī apsaimniekot nespēj. Ne visu var iznomāt – ir nepieejamas vietas, kur zemi lāgā nevar apstrādāt.»

«Darba gaitās apmeklēju daudz īpašumu Zemgalē un visā Latvijā. Esmu novērojis, ka mīts par Latgales nesakoptību ir mīts, tur ir apstrādāti lauki, labi uzturēti īpašumi, reģionālās nozīmes ceļi labāki nekā mūsu pusē,» stāsta T. Krastiņš, «vislabāk apstrādāta zeme ir Rundāles novadā, arī Iecavas apkaimē parādās jauni līdumi. Taču ir vietas, kur cilvēku palicis maz, arī zeme tur mazāk sakopta.»

Līdzīgu viedokli pauž Pasaules Dabas fonda speciālists Jānis Rozītis: «Vides speciālistu skatījumā kūlas dedzināšana vairāk ir sociāla nelaime un bezsaimnieciskums, mazāk izpratnes trūkums par kaitējumu videi. Ja kūla dedzināta agrāk pavasarī, kā tas bija šogad, galvenokārt no tā cieta kukaiņi. Ja to dara vēlāk, kad putni jau ligzdo, tad var iet bojā mazie putnēni. Ļoti lielu kaitējumu var nodarīt nepieskatīts kūlas ugunsgrēks, kas pārmeties uz ēkām, augļu dārziem, mežiem.»

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Muļķības

Cik sevi atceros, mani vecvecāki savas palieņu pļavas dedzināja gandrīz katru gadu, uzreiz , kā nokusa sniegs... un bija tik lekna zāle ... arī pasaulē izmanto kontrolēto dedzināšanu ( jā, ir jāstāv klāt un jākontrol, kur uguns aiziet...)un dedzināšanu , lai atjaunotu biotopu( protams, arī ar klātbūtni) ...tagad nevar dedzināt un arī pirms mēneša vairs nevarēja, jo bija silts un kukaiņi bija pamodušies...

pirms 4 gadiem, 2015.04.08 11:07

kukainitis

Cilvekiem nav naudas,ziniet cik maksa plausana ja vajag kadus astonus xektarus noplaut,tas nav kajstarpa platuma zali noplaut.Tie mernieki kas brauc apsekot vai ir noplauts vai nav laiz tikai mulki.Meklet taisnibu nav verts.Neesu prasijis ne samaksu no valsts neka, tagad maksaju vel sodu.Pasaka partaisiet zemesgramatas lapu no ganibam par krumajiem,bet ta lapa bija pie200 lati.Izdomaja ka cilvekiem naudu kast.Vel skali runajam par Latvijas sargasanu,vis ir izlaupits vis pardots un neviens netaisas doties krusta gajiena pret krieviju.

pirms 4 gadiem, 2015.04.08 14:42

vabole

kāda velna pēc tu 8 ha zemes turi un aizaudzini, ja visos pagastos lielie zemnieki zemi nomā un apstrādā? Un pareizi ir ka liek sodus, pie tam sodus vajadzētu tik lielus, ka pēc kārtējās svilināšanas, parādu piedzinēji izpārdotu zemi, lai nomaksātu sodus, un vienreiz būtu miers

pirms 4 gadiem, 2015.04.08 20:14

tā jau ir

Ja neapstrādā, tad uguns ir pats ekoloģiskākais un dabiskākais veids.

pirms 4 gadiem, 2015.04.08 16:35

Vietējās ziņas