Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lancmanis: Eduarda Rozenštrauha koncerts Rundāles pilī parādījis tautas dvēseles tieksmi uz brīvību 9

Veidojot filmu par Eduardu Rozenštrauhu, LTV filmēšanas grupa viesojās pie Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa, kurš pirms trīsdesmit gadiem uzņēma Rozenštrauha koncertu pilī, ziņo portāls lsm.lv.

Imants Lancmanis uzskata – Eduarda Rozenštrauha koncerts Rundāles pils pagalmā 1988.gada 13.jūlijā bija kaut kas neaprakstāms. Rundāles pilī nekas tāds nav noticis un diez vai kādreiz vēl notikšot.

“Mēs labi zinām tā laika lielās manifestācijas, un zinām to, kas bija krastmalā un Mežaparkā, bet tās bija īstās politiskās manifestācijas," stāsta Lancmanis. “Šeit bija drīzāk, es teiktu, mistērija. Rozenštrauhs, protams, tas bija simbols, un tajā karstajā dienā, kad viņš tur gatavojās iznākt uz tām kāpnēm, cilvēki plūda – nevis tā kā nāk uz koncertu, bet notika tā kā tiekšanās uz sauli, kaut kāda dīvaina masu pievilkšanās, kaut kāds magnētisms. Nerunāsim nemaz par to, ka šeit viss bija pilns ar cilvēkiem, cilvēks pie cilvēka, tas pagalms viss bija pilns.”

Tolaik koncerta klausītāji pat esot atraduši vietas uz palodzes un karinājuši kājas ārā pa otrā stāva logiem.

“Un tas vēl nav nekas, bet iedomājaties, ka piecus kilometrus no šejienes cilvēki plūda, koncerts bija sācies, un visi instinktīvi nāca šajā virzienā un pat zināja, ka viņi neatnāks, bet viņi tiecās. Tas bija brīnums, karstajā jūlija saulē deg kaut kādas kaislības, kaut kādas emocijas, kaut kāds neprāts,” atceras Lancmanis.

Rundāles pils direktors uzskata, ka šāda veida izvirdums nebūs vairs nekad, jo tolaik kopā savijusies mūzika, nostalģija, cerības un protests, veidojot ļoti cildenu un ļoti skaistu “masu neprātu”.

“Tā elektrība bija tik ārkārtīgi liela šeit, ka es, atzīšos, aizgāju uz savu kabinetu un desmit minūtes pasēdēju. Jutu, ka pats es iekšēji vāros, ka nevaru izturēt šo lādiņu, to spēku,” neslēpj Lancmanis.

“Mēs jau dzīvojām līdzi visam, kas bija Latvijā. Bijām ļoti enerģiski, bijām Rīgas manifestāciju dalībnieki. Un mums tas likās brīnišķīgi, ka mūsu pils iegūs kaut kādu, vēl kādu mistisku auru un mistisku lomu, un tā arī tas ir – visam tam, kas mūsu pilī ir skaists un jauks, tad tam nāk līdz kāda notikuma atspulgs, kas mūs pavadīs vienmēr,” ir pārliecināts Rundāles pils direktors. “Es atkārtoju, šāds koncerts, kas būtībā nav koncerts, bet tāda  tautas dvēseles tieksme uz brīvību, tas ir neatkārtojami.”

Lancmanis “Zilo lakatiņu” esot zinājis jau kopš bērnības, jo mājās to dziedājis viņa tēvs: “Es uzskatu, ka tur ir iekšā... Rozenštrauham izdevās uztvert kaut kādu ļoti skaistu noti. Mēs sakām “šlāgeris”, ar to domājam kaut ko tādu vienkāršu, bet, nē, arī tāda veida mūzikā var ielikt ļoti daudz tēlainības, un tas viss tik labi saplūst kopā ar tekstu, un tur fonā visi iedomājas tādu kara laika traģismu un leģionāra traģismu, un vēl paša Rozenštrauha likteni.”


Pievieno komentāru

Komentāri 9

pensionare

PALDIES LANCMANA KUNGAM PAR ATMINU STASTU ROZENSTRAUSA KONCERTA 1988.GADA JULIJA,ES DZIVOJU PIE CELA,KAS VED UZ RUNDALES PILI,MASINAS PLUDA,KA TADS DAUDZUMS TO BIJA,KA NE GALU NEREDZET. ZILAIS LAKATINS!!!

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 08:40

Atceros

Tās ir vienas no pirmajām atmiņām par Rundāles pili - man tolaik bija 5 gadi, un tās cilvēku masas...
Vai nav kādas bildes saglabājušās no tā pasākuma?

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 09:12

trīne

Lancmanim ir izdevies noformulēt laviešu šlāgermūzikas dvēseli. Skrastiņš mocījās gadus desmit tv.

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 10:14

minna

ja iedzilinaas sis dziesmas vaardos- zilais lakatins- kaut kadaa meraa tas saistaas ar vardu LATVIJA- - biji man viena-mati kaa saulstaru riets- to miilu es iesleedzu sirdii- jo biji man viena- nakts tu vai diena,.'Ļoti ļoti skaisti.

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 11:37

minna

piebilde- varētu pat likt kā himnu.

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 11:39

> minna

par to himnu - pašreizējās stulbo vārdu un nemelodiskuma dēļ to tik tiešām varētu nomainīt "Zilais lakatiņš".

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 16:09

Ūdensroze

Es arī atceros, Moskvičs bij jāatstāj netālu no Saulaines pagrieziena un tad kājām ! Redzēt neredzēju neko, bet tās sajūtas............

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 10:26

Biju

Man bija klaustrobija,jo tas notika pils iekšējā pagalmā ,culvēki kā siļķes mucā un tie šaurie vārti..ar šodienas prātu bail padomāt-a ja kas..

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 10:50

jaa

tas bij skaistsun emocionaali pacilaajoš pasaakums, mees veel ziedus pasniedzaam maaksliniekam, un buča ar bij!))staaveejam tuvu pie skatuves, pie lielajaam kaapneem. uz autobusu eec tam gaajaam vairaakus kilometrus, lidz atradaam iisto, sais cilveeku masaas. autobuss mums toreiz bij no Bauskas 10. CBR. tur darbiniekus veda ar gimenes locekliem. Jaa, tas bij skaists laiks, un cilveeki tik vienoti bij un pacilaati un tas speeks kas valdiija un Briiviibas garša, bij juutama uz soļa. Tas pats jau bij ar Baltijas ceļu, kur no šodienas komunikaacijas iespeejaam, var tikai APBRĪNOT!- kaa to visu vareeja noorganizeet- taa teikt- Dabūt Gatavu!)))Bet , ta'bija un šodien mees esam šeit un Brīvībā! Busim pateiciigi par to prieciigi!.

pirms 3 mēnešiem, 2018.08.15 11:28

Vietējās ziņas