Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lietavas negatīvi ietekmē ziemāju sējumus

Patlaban ziemāju sējumos zemākajās vietās, kur nedarbojas meliorācijas sistēmas, veidojas ūdens iegulas. Iestājoties stiprākam salam, pārlieku lielais mitrums var kaitēt sējumiem.Bauskas novada zemnieku saimniecībās vēl neraizējas par sējumu izslīkšanu. SIA «Ceraukstīte» vadītājs Ainārs Jasūns atzīst, ka «nav tik traki, pavasaros ir bijis vēl lielāks ūdeņu apdraudējums».  SIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko uzskata, ka efektīvākais paņēmiens liekā mitrumu novadīšanā ir grāvji, ieplūdinot ūdeņus no mazākiem lielākos. Šīgada pavasarī ir mēģināts atsūknēt ūdeni no rapšu laukiem tajās vietās, kur, sniegam kūstot, tas sakrājies vairāk. Taču nav bijis cerētā rezultāta, slapjums tāpat saglabājies.  Arī SIA «Lielmežotene» agronome Vita Jegorova stāsta, ka atsūknēšana, kas kādreiz izmantota, nav pietiekami efektīva.  Ilgstošās lietavas patlaban negatīvi ietekmē ziemājus visā Latvijā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas eksperte Ilze Skudra. «Lielākās problēmas lietus dēļ patlaban ir Latgales reģionā, kur jau applūduši apmēram 10% no visām ziemāju platībām. Lauku applūšanas risks lielāks ir pagastos, kur ir nevienāds reljefs, jo ūdens uzkrājas ieplakās. Daudzviet uz laukiem izveidojušās lāmas un augsne ir ļoti izmirkusi,» sacīja I. Skudra.  Kurzemes un Vidzemes reģionā ziemāju sējumi applūduši līdz 5% no visām platībām. Zemgales reģionā lauki ir pārmitri, bet vēl nav applūduši. Ūdens galvenokārt uzkrājoties atsevišķās vietās, kur nav noregulēta meliorācijas sistēma vai augsne ir sablīvējusies. Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra datiem, kopumā nokrišņu daudzums novembra pirmajā dekādē Latvijā bija 127% no normas. V isvairāk nokrišņu bija Latgalē un Vidzemes austrumu daļā - 160% līdz 190% no normas, bet vismazāk Rīgā - 75%. Arī novembra otrās dekādes nokrišņu daudzums Latvijā kopumā divas reizes pārsniedzis normu. Visvairāk nokrišņu - aptuveni 300% no normas - bija Vidzemes vidienē un vietām Zemgalē, bet vismazāk - Baltijas jūras piekrastē - 100% līdz 130%. Salīdzinot ar 2009. gadu, novembrī nokrišņu daudzums vidēji Latvijā nepārsniedza normu, bet Rīgas apkārtnē, kā arī Kurzemē un Vidzemes lielākajā daļā bija zem normas, savukārt Latgales reģionā - 150% līdz 160% virs normas.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas