Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Maija beigās Rundāles novadā atklās piemiņas zīmi 1.Saeimas priekšsēdētājam Fridriham Vesmanim 1

Gatavojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, sestdien, 30.maijā, Rundāles novada Sudmalu kapos līdzās vecāku apbedījuma vietai tiks atklāta piemiņas zīme pirmās Saeimas priekšsēdētājam, juristam un diplomātam Fridriham Vesmanim (1875-1941) un viņa sievai Emīlijai Bertai Vesmanei.

Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa aģentūru LETA informēja, ka savu dalību Piemiņas zīmes atklāšanas pasākumā jau aptipinājusi 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Par piemiņas zīmes uzstādīšanu ar Rundāles novada domes atbalstu gādājuši Vesmaņu dzimtas piederīgie - Ansis Bazons un Juris Markauss no Latvijas, Kārinas Alksnis ģimene no Toronto un Andris Krūmiņš no Vankuvēras Kanādā.

Vesmaņa faktiskā atdusas vieta nav zināma, pēc izsūtīšanas uz Soļikamskas soda nometnēm Krievijā viņš miris izsūtījumā 1941.gada 7.decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.

"Fridriha Vesmaņa mūžs ir nesaraujami saistīts ar Latvijas attīstību. Laikmets noteica viņa izvēli un iespējas. Viņš bijis - zemnieka dēls, ģimnāzists, students, jaunstrāvnieks, politiskais emigrants, cietumnieks, trimdinieks, advokāta palīgs, zvērināts advokāts, Jelgavas apgabaltiesas loceklis, Jelgavas pilsētas galva," skaidro Kociņa.

Vesmanis bija arī Latviešu Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas, Tautas padomes, Satversmes sapulces loceklis, senators, Agrārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Centrālās zemes ierīcības komisijas priekšsēdētāja biedrs, pirmās Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais ministrs pie Viņa Majestātes Lielbritānijas karaļa.

1926.gada 16.novembrī Vesmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu Otrās šķiras ordeni, ar Ministru kabineta 1937.gada 28.oktobra lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos.

"Fridriha Vesmaņa dzīves ceļš noslēdzās 1941.gada 7.decembrī "Usoļlagā" - Usoļjes soda nometnē. Viņa sievas Bertas dzīve aprāvās ceļā uz izsūtījuma vietu, un viņa mira Jēkabpilī tā paša gada 16.jūnijā," skaidroja Kociņa.

Vesmanis dzimis 1875.gada 2.aprīlī Rundāles pagasta "Kraukļos". Viņa vecāki bija zemnieki - Kārlis Vesmanis un Elīzabete Vesmane, dzimusi Straumans. Fridriha profesijas izvēli lielā mērā noteica tēva Kārļa Vesmaņa sabiedriski un saimnieciski aktīvā darbošanās Rundāles pagastā un tēva sadarbība ar advokātu Jāni Čaksti zemnieku interešu aizstāvībā.

Vecāki Fridriham nodrošināja pagastskolas un ģimnāzijas izglītību, bet par iespējām studēt Pēterburgas universitātē nācās rūpēties pašam, klāstīja pašvaldības pārstāve.

Sadarbība ar "Dienas Lapu" un citas aktivitātes jaunu ideju izplatīšanā likušas Vesmanim uz vairākiem gadiem pārtraukt studijas, to vietā sevi pakļaujot politiskā emigranta, cietumnieka un nometinātā liktenim. Studijas Vesmanis pabeidza 1909.gadā un sāka strādāt par advokāta palīgu, vēlāk par advokātu.

"Izglītība, dzīves pieredze un raksturs sekmēja viņa turpmākās darba gaitas Satversmes sapulcē, Saeimā, sūtņa postenī, Senātā," aprakstīja Kociņa.

Fridriha Vesmaņa un viņa sievas Bertas piemiņu glabā viņa brāļa un māsu un audžudēla pēcteči Latvijā, Kanādā un Austrālijā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

forši!

.... jau aptipinājusi 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA)....................

pirms 4 gadiem, 2015.05.23 20:07

Vietējās ziņas