Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājražotājiem jaunās prasības nāk negaidītas 1

Līdz janvāra beigām pārtikas ražotāji aicināti apkopot datus, lai Eiropas Komisijā (EK) apstrīdētu šogad septembrī ieviešamos normatīvus, kas var liegt iespēju ražot Latvijā tradicionālos mājas kūpinājumus.

Runa ir par benzopirēnu līmeni gaļas kūpinājumos, kam zemākas normas iepriekš panāca zivju pārstrādātāji. Septembrī stāsies spēkā Eiropas Komisijas (EK) normatīvi, kas ietver augstākas prasības kūpināšanas procesā radušos vielu klātesamībai gaļas produktos.

Bauskas novada Codes pagasta saimniece Gunta Čepuka, kuras kūpinājumi kļuvuši par vienu no mūspuses vizītkartēm ceļojošiem gardēžiem, «Bauskas Dzīvei» atzīst – kaut arī noteikumi EK pieņemti 2011. gadā, mājražotāju lokā par tiem nebija zināms. «Līdz šim mums tādas analīzes nav prasītas, nezināju ne par tādiem noteikumiem, ne pārejas posmu,» saka G. Čepuka.

Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete skaidro, ka 2011. gadā, kad normas apstiprināja EK ekspertu grupās, kur piedalījās arī Latvijas pārstāvji, par tām uztraucās zivjrūpnieki. «Viņi aktīvi un veiksmīgi darbojās, lai nodrošinātu reālistisku benzopirēna līmeņa noteikšanu šprotēm. Gaļas kūpinātājiem jaunās normas acīmredzot toreiz nelikās kritiski svarīgas,» secina S. Kalniete. «Esmu gatava palīdzēt Latvijas gaļas ražotājiem, taču pašiem ir jātiek skaidrībā, ko grib panākt. Vadošā loma normatīvu mainīšanā būs Zemkopības ministrijai.»

Gan Zemkopības ministrija (ZM), gan S. Kalniete norāda – ir vajadzīga detalizēta analīze, kurus ražotājus, tehnoloģijas un produktus jaunās normas skar. ZM aicina ražotājus iesniegt pamatotus argumentus, kādēļ viņi nevarēs izpildīt pēc 2014. gada 1. septembra gaidāmās jaunās normas. Datus var iesniegt Mājražotāju asociācijai, Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijai, Pārtikas uzņēmumu federācijai un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei.

«Šonedēļ nododu savu produktu analīzes, rezultāti gaidāmi pēc 15 dienām,» stāsta G. Čepuka, piebilstot, ka pārbaude uz pašas rēķina izmaksā ap 90 eiro. Viņa pagaidām atturas no secinājumiem, gan skaidrojot: «Latvijā karstie kūpinājumi ir gadsimtiem sena tradīcija. Būs ļoti nopietni jāpierāda, ka šie produkti ir kaitīgi. Ja jautājumu neatrisinās, liela daļa mājražotāju paliks bez darba.»

Ražotāja plāno piedalīties nozares pārstāvju sanāksmēs ar ZM speciālistiem, kuru gaitā iecerēts problēmu risināt. Savukārt ZM norāda – normatīvi neparedz, ka kūpināšanas gaitā nedrīkstēs izmantot koksni.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Dūms

Katrā ziņā centīsies lai jaut'jums netiktu atrisināts,jāsaprot ,ka jūs traucējiet eiropas dūžīem.Pēc iespējas ātrāk rīkojieties nevis gaidiet 1 septembri.Līdz tam laikam mūsu deputātiņi Briselē pēc vēlēšanām būs aizmirsuši kā smaržo kūpināts speķis,un ka viņi jums solījās atrisināt jautājumu.

pirms 4 gadiem, 2014.01.31 13:46

Vietējās ziņas