Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Matemātikā nepieciešams vairāk stundu 25

Šī gada centralizētie eksāmeni un to rezultāti ir raisījuši daudz diskusiju Latvijas un arī mūsu novadu sabiedrībā. «Bauskas Dzīve» mēģināja izprast, kas nosaka eksāmenu rezultātus un kāda ir mūsu izglītības iestāžu pozīcija Latvijā.

Mūsu novadu izglītības iestādes jau ilgāku laiku kritizē par zemo vietu skolu reitingā darbā ar talantīgiem bērniem, kas Latvijā pašlaik ir populārākais. Īpaša kritika tikusi Bauskas Valsts ģimnāzijai. Skaidrojām, vai pozīcijas starp Latvijas skolām pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem atbilst šim populārajam reitingam.

Labākie – pilsrundālieši
Vērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus, kārtējo gadu pārliecinošā vadībā mūsu novados un arī ļoti tuvu Latvijas labākajiem rādītājiem ir Rundāles novada Pilsrundāles vidusskola. «Mēs katru gadu esam vieni no labākajiem,» pārliecinoši par savu izglītības iestādi saka direktore Anda Liškauska. Pilsrundāles vidusskola ir starp 25 labākajām valsts izglītības iestādēm, angļu valodā pat 11. pozīcija. Ja vērtē izglītības ie-stādes, kas atrodas ārpus Rīgas, tad angļu valodā pilsrundāliešiem ir trešais labākais rezultāts.

Turpat netālu pēc rezultātiem atrodas arī Bauskas Valsts ģimnāzija, kas matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā ir Latvijas 50 spēcīgāko izglītības iestāžu vidū. Aiz Bauskas Valsts ģimnāzijas ir daudz citu ģimnāziju un vidusskolu. Viens ir skaidrs – šopavasar izplatītajām baumām par Bauskas Valsts ģimnāzijas neatbilstību statusam nebija nekāda pamata.

Labākais rezultāts Bauskas Valsts ģimnāzijā bija angļu valodā – 21. vieta. Angļu valodas skolotāja Aija Cibule atzīst, ka sa-
gatavot bērnus šim eksāmenam nav viegli, to šogad kārtoja jau 13. martā. «Tas ir sarežģīts uzdevums. No mācībām «norauj» pāris mēnešu. Arī citām svešvalodām tas pats. Spriedze ir liela. Katru gadu eksāmens ir aizvien agrāk. Pārbaudījumu kārto martā, bet rezultātus paziņo tikai jūnija beigās. Visu šo laiku ir nepatīkama gaidīšana,» stāsta angļu valodas skolotāja.

Humanitārā pārsvars
Centralizētajos eksāmenos Bauskas un Rundāles novada skolās vislabākie rezultāti ir angļu valodā. «Humanitārais pārņem eksakto, veicies arī latviešu valodā. Varbūt eksaktajos priekšmetos kaut kas nav kārtībā ar mācību materiāliem. Varbūt kaut kas cits, bet problēma ir. Nedomāju, ka vaina ir domāšanā – arī valodu priekšmetos māca loģiski domāt,» spriež Aija Cibule. Angļu valodas skolotāji uzskata, ka veiksmes pamatā ir ar ārzemju augstskolu palīdzību veidoti mācību materiāli, izpratne par centralizētā eksāmena saturu un audzēkņu aizrautība.

Interesanti, ka tieši angļu valodas centralizētais eksāmens ir tas, kura rezultātus ņem vērā Eiropā atšķirībā no citiem centralizētajiem eksāmeniem Latvijā. A. Cibule stāsta, ka tagad ir pieņemta Eiropas standartu sistēma, nosakot, vai skolēns ir ieguvis C1, B2 vai B1 līmeni, kur B1 ir vājākais. «C1 ir gandrīz profesionāls līmenis. Gribētos vēl nelielu papildu vērtējumu, kādu B2+, jo citādi iznāk tā, ka 70 un 94 procentu vērtējumam ir viens līmenis – B2. Virs 90 procentiem noteikti varētu būt vēl kāds B2+,» saka angļu valodas skolotāja.

Kritizē eksāmenu
Matemātikas nometnē valda drūms noskaņojums – rezultāti nebija spīdoši. Angļu valodas eksāmena vidējie rezultāti ir 82 un 80 procenti, matemātikā – 55 un 50 procenti.

Matemātikas pedagogi spriež, ka daļēji vainojama sarežģītā eksāmena struktūra. «Visi skolotāji atzīst, ka eksāmens bija sarežģīts. Varbūt pirms tam vajadzēja piedāvāt kādu līdzīgu ieskaiti, lai skolēni un pedagogi redz vājās pozīcijas. Jāatzīst, ka pēdējos gados matemātikas eksāmena grūtības pakāpe pieaug. Pat tiem, kam labi sokas un ir panākumi olimpiādēs, matemātikas eksāmenā nav augstu rezultātu,» saka Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša. Šī Latgales puses izglītības iestāde izceļas talantīgo bērnu reitingā, bet pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem ir ap 200. vietu.

Līdzīgu viedokli, kritizējot tieši eksāmena sarežģītāko daļu, pauž Uzvaras vidusskolas matemātikas skolotāja Valda Bičkova. «Trim skolēniem matemātikas eksāmenā vērtējums bija virs 85 procentiem. Taču mums bija audzēkne, kas pat Latvijas mēroga matemātikas olimpiādē ieguva trešo vietu, un skolēni, kas regulāri veiksmīgi piedalās novada matemātikas olimpiādē. Pēdējā daļā bija olimpiādes līmeņa uzdevumi, kam parasti atvēlēta stunda risināšanai, bet te visiem kopā tikai viena stunda. Daži apjuka un neizpildīja nevienu uzdevumu, ja būtu vairāk laika, noteikti atrisinātu ne vienu vien. Pirmo un otro daļu pieveica visu, bet trešajā gandrīz nekā,» pauž pedagoģe.

Svarīgas ir attiecības

Tieši Uzvaras vidusskola, kas šādā statusā ir pēdējo gadu, ir trešā mūsu novados pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Latvijas skolu vidū visaugstākie rezultāti ir tieši matemātikā – 34. vieta.

Aptaujātie izglītības speciālisti pārliecināti, ka ļoti liela nozīme izglītības kvalitātē ir pedagoga personībai. No V. Bičkovas mēģinājām noskaidrot, kādu viņa saskata veiksmīgu pedagoģisko procesu. Pedagoģe atceras Jāņa Menča seniora teikto. «Savulaik, kad pie Jāņa Menča augstskolā mācījos, viņš teica: «Iemāciet bērniem, ka matemātika ir vienkārša, un nemāciet to aplami!» Jārada pamatzināšanas, un pēc tam vari arī parādīt, ka matemātika nav ļoti sarežģīta, tā mēdz būt arī vienkārša,» saka pedagoģe.

Viņa stāsta skolēniem, ka teksta uzdevumi jāiztēlojas kā filma, lai saprastu, kas tur darāms. Stundās uzdod daudz pārbaudes darbu – reizēm semestra vērtējumu izliek no vairāk nekā 50 atzīmēm. «Ļoti svarīgas ir skolēna un skolotāja attiecības. Ja tās ir labas, audzēkņi centīsies, jo zina, ka par neveiksmi viņus neizsmies un nepazemos. Ir jābūt tādām attiecībām,» saka V. Bičkova.

Tomēr Uzvaras vidusskolas pedagogu teiktajā strāvo rūgtums. Pēdējais gads, kad izglītības iestāde ir vidusskola. Ir arī sašutums. «Kāpēc mūs šogad neiekļāva talantīgo bērnu izglītības reitingā? Te taču vēl ir vidusskola,» saka pedagoģe Ligita Būmeistare. Viņa norāda, ka skolai šajā jomā bija, ar ko lepoties.

Vajag vairāk laika
Vai var izlīdzināt matemātikas un valodu eksāmenu rezultātus? Pedagogi ir pārliecināti, ka tas nav vienkārši. «Angļu valoda tagad dzirdama visapkārt. Ar matemātiku tā nekad nebūs,» saka V. Bičkova. Var iziet ārā, mērīt un novērot, bet mācību saturā tam paredzēta tikai viena vai divas stundas. Dabiskajā vidē matemātiku iznāk maz pielietot, turklāt standarts vairāk virzīts uz vienādojumiem, ko ikdienā gandrīz neizmanto.

Uzmanība pievērsta matemātikas saturam – tas varētu būt divos līmeņos. «Nav jau tā, ka vienam matemātika padodas, citam ne. Dažam tās apgūšanai vajag vairāk laika. Kādreiz Uzvarā bija četras klases, tad varēja diferencēt pēc matemātikas spējām, un tas ļoti labi strādāja – kaut lēnāk, bet vairāk vai mazāk to apguva visi,» vērtē V. Bičkova.

Visbeidzot – nepieciešams lielāks stundu skaits. «Mēs esam matemātikas programmas skola, un šim priekšmetam atvēlētas sešas stundas. Ir laiks apskatīt arī olimpiāžu uzdevumus. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā matemātikai atvēl pat astoņas un deviņas stundas. Citur parasti ir četras stundas, bet dažādās profesionālajās izglītības iestādēs tikai divas. Toties centralizētajā eksāmenā visus vērtē vienādi,» saka V. Bičkova.

Līdzīgs viedoklis ir baušķeniekam Alvim Eimusam, kurš absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un tagad studē Rīgas Tehniskajā universitātē. «Divas lielākās atšķirības ir stundu skaits matemātikā, kā arī noskaņojums un attieksme klasē gan no skolotāju, gan skolēnu puses. Audzēkņi galvenokārt paši vēlas mācīties un apgūt vielu. Attieksme pret darbu ir daudz labāka nekā daudzās citās skolās, un tas ļauj pasniedzējiem labāk izskaidrot un precizēt visas neskaidrības, kuras netiek pieļautas centralizētajā eksāmenā. Jo vairāk stundu, jo lielāka iespēja papildus trenēt loģisko domāšanu, risināt problēmsituācijas, kas centralizētajā eksāmenā šogad sagādāja īpašas grūtības,» vērtē A. Eimuss.


Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada izglītības iestāžu vieta (uzrāda skaitļi) Latvijas skolu vidū, vērtējot pēc 2018. gada obligātajiem matemātikas, angļu valodas un latviešu valodas centralizēto eksāmenu rezultātiem
20180723-1748-eksamenu-salidzinajums.jpg


Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada izglītības iestāžu vieta Latvijas skolu vidū, vērtējot pēc 2018. gada visu centralizēto eksāmenu rezultātiem

20180723-1748-eksamenutabula2018.jpg

Avots: Valsts izglītības satura centrs.

Pievieno komentāru

Komentāri 25

Jānis

Matemātiku nevajag vispār. Algu logaritmos taču neviens nemaksās !

pirms 3 dienām, 2018.08.12 11:36

Nav variantu

Vai Bauskas ģimnāzijā atbildīgie par sekmēm vispār ir lietas kursā ko māca augstskolās matemātikā,lai nav jāmeklē privātskolotāji.

pirms 3 dienām, 2018.08.12 14:10

ir varianti

Diemžēl augstskolas īpaši neinteresējas par to, kāda ir matemātikas programma vidusskolā.

pirms 2 dienām, 2018.08.13 10:47

Raimonds

Nu neticu , ka Vallē un Vecumniekos ir dumjāki bērni , varbūt vaina tā saucamajos skolotājos?

pirms 3 dienām, 2018.08.12 15:37

Jānis

To nosaka ģenētika, tur neko nevar darīt

pirms 3 dienām, 2018.08.12 16:12

Sportā vajagot vairāk stundas,jo bērni esot tukli,matemātikā arī vajag,darbamācībā vajag ,jo ātri nebūs rokdarbnieces un galdnieki utt..Angļu val.nevajag,jo sēžot pie datora paši iemācās,tur arī jāsamazina stundas.

pirms 3 dienām, 2018.08.12 18:10

absolvents

Kas notiek ar Vecumniekiem ??????? Kauns!

pirms 2 dienām, 2018.08.13 07:11

dace

Vecumnieku noriets ir sācies jau sen, tagad tas uzņem apgriezienus!

pirms dienas, 2018.08.13 16:53

Precizējums

2018. gadā obligātie centralizētie eksāmeni bija latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā.Tieši angļu valoda bija izvēles eksāmens, jo daudzi skolēni to nemaz nekārtoja, tāpēc nevajadzētu salīdzināt izvēles eksāmenu ar obligāto.

pirms 2 dienām, 2018.08.13 08:08

Rita

Vecumniekos skolotāja strādā tik ar tiem, kuri saprot. Pārējos sauc par idiotiem, debīliķiem un nav ieinteresēta strādāt. Kā bērnam iemācīties, ja viņu ignorē???

pirms 2 dienām, 2018.08.13 08:43

ieteikums

Lietas ir jāsauc īstajos vārdos.

pirms 2 dienām, 2018.08.13 10:29

Jautrīte

Vecumnieku skolotājiem trūks motivācijas savam darbam.Skolai nav izaugsmes, nav saskatāms skolas vadības vēlme darīt mācību procesu aizraujošāku, lai bērni uz skolu nāktu ar prieku.Ko var runāt par skolotāju, ja stundu laikā tiek risinatas lietas, kas saistās ar savu personīgo biznesu-stundu laikā skolotāja atrodas ārpus klases, uzdodot skolēniem patstāvīgo darbu???

pirms 2 dienām, 2018.08.13 09:01

Nopietnā

Vai skolēni paši ir tik motivēti mācīties? Vai viņu intereses neaprobežojas tikai ar mobilo telefonu glaudīšanu?

pirms 2 dienām, 2018.08.13 10:50

Sekundants

Vecumnieku vidusskolā un visās novada skolās no astotās klases par augstām sekmēm mācību gadam beidzoties un olimpjādēs pašvaldība motivē labākos ar naudas balvām, bet skatoties pēc kopējiem rezultatiem, nauda neatrisina kopējo skolas ainu. Rezultati tik tiešām ir slikti.

pirms 2 dienām, 2018.08.13 09:10

Primārists

olimpjādēs????? kur jādēs, ko jādēs un kā jādēs???

pirms dienas, 2018.08.13 19:35

zooo

Matemātika ir priekšmets, kas jāmācās regulāri, tāpat kā svešvaloda. Pārējos priekšmetus var "saraut", ja jaunietim ar galvu un motivāciju viss kārtībā. Taisnība tiem, kas saka, ka matemātikai vajag vairāk stundu. Tēmas tad varētu iet lēnākā tempā visos vecuma posmos. Bet tikpat svarīga ir skolēna vēlme un griba.( te nu bilde nav diez ko laba, jo mūsdienu jauniešiem nepatīk iespringt. Runa , protams, nav par visiem, bet tendenci). Un visbeidzot par Vecumniekiem. Bilde nav diez ko smuka, īpaši kontekstā ar zināmu "lecīgumu", tomēr beidzot arī šeit izjūt to, ka labie bērni aizbrauc uz Rīgu vai Baldoni , bet uz vietas paliek tie, kas paliek.Kā jau visām skolām laukos. Un var ņemties ar projektiem un inovācijām, bet galvas tilpumu palielināt ar to nevar.

pirms 2 dienām, 2018.08.13 09:58

šņore

Lai mazāk braukā Vecumnieku skolotāji pa kursiem un semināriem, labāk lai māca skolēnus. Tas viss neskaitāmo izkritušo stundu rezultāts, kad skolotāji atrodas pilotskolas mācībās un nav kas māca skolēnus! Kur tad vēl tās izkritušās stundas , kad skolotāji ved bērnus uz olimpiādēm, konkursiem, skatēm, , veselas klases izbrauc katru piektdienu pa sacensībām. Jau sen Vecumniekos ir 4 mācību darba dienu nedēļa.

pirms dienas, 2018.08.13 17:00

Pēteris

daļēji var piekrist, ka aizbrauc mācīties uz Rīgu, Baldoni, bet vai tikai gudrākie un kapēc aizbrauc? Un vai no tām augšgala skolām nebrauc arī prom?

pirms dienas, 2018.08.14 06:46

zino

Matemātikā pie vainas ir iepriekšējās "reformas", kur saturu samaisīja un izveidoja tendētu tikai uz vielas apgrābstīšanu. Nav ko brīnīties, ka rezultāti nav iepriecinoši.

pirms 2 dienām, 2018.08.13 10:40

Jānis

Kāpēc reformas atstāja tādu iespaidu tikai uz Vecumniekiem ?

pirms 2 dienām, 2018.08.13 11:38

Līga - Jānim

Vai skolēni paši vēlējās mācīties?

pirms dienas, 2018.08.13 15:28

Mamma

Pilnīgi piekrītu visam par Vecumnieku vidusskolu .Pedagogi loti vāji( algas pieklājīgas ),bērni visur ,tikai ne mācībās.Skumji!

pirms 21 stundām, 2018.08.14 14:44

dace

Vecumnieku novada domei jautājums - Kāpēc Vecumnieku novada skolēni jau gadiem nekārto eksāmenus fizikā, ķīmijā, bioloģijā? Tādi kabineti par miljoniem izveidoti un aprīkoti šajos priekšmetos, ekselences māca..., bet kur atdeve?

pirms 5 stundām, 2018.08.15 07:18

sakstagals

Tabulu noslēdz pilnīgi visas Vecumnieku novada vidusskolas. Ir ko padomāt, varbūt beidzot jāsāk mācīt skolēnus, nevis vazāt pa pasākumiem un sacensībām. Skolās, kur maz skolēnu vieni un tie paši bērni braukā apkārt pa skatēm, novada un reģiona sacensībām u.c. Kad beidzot būs mācību stundas neaizskaramība Vecumniekos???? Varbūt beidzot nolikt visu pa plauktiņiem- ko līdz uzvaras sportā, ko tā sekmē novada "sportiskās galvas", ja nav panākumu citur?

pirms 18 stundām, 2018.08.14 17:41

Vietējās ziņas