Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nākotni saskata mežā

Apmēram desmit interesentu šonedēļ pulcināja seminārs par «Meža nozares produkcijas ražošanu mazefektīvi izmantotās zemēs.»Galvenā tēma bija neizmantotu lauksaimniecības zemju apmežošana. «Ar Eiropas Savienības atbalstu ir vērts nodarboties ar apmežošanu, ja platība ir vismaz trīs hektāri,» stāsta meža īpašnieku apvienības «Bārbele» valdes priekšsēdētājs Jānis Folkmanis. Semināra dalībniekus par jaunumiem informēja Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane, Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Rīgas reģionālās nodaļas konsultante Rita Daščiora, MKPC Rīgas reģionālās nodaļas konsultants Uldis Dzērve. Topošie un esošie mežu īpašnieki tika informēti par Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošanā un kopšanā, par veicamo darbu aktualitātēm, izmaiņām koku ciršanas un meža atjaunošanas noteikumos.  «Taisos apmežot sešus hektārus lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Tas nedos naudu uzreiz, bet man ir jaunā paaudze, kam šie līdzekļi atnāks atpakaļ. Mūsdienās daudzus mežus izzāģē, bet mēs audzēsim. Ceru, ka semināra informācija palīdzēs izvēlēties - bērzus vai priedes? Pašlaik saprotu, ka labāk laikam ir bērzi, bet ir arī cits variants - vispirms baltalkšņi, tad stādīt egles,» savās pārdomās dalās semināra dalībniece Monika Ozoliņa. Semināra dalībniekiem mežu apmežošanas vietas tika demonstrētas arī praksē. Valles pagasta apmežotajās platībās par paveikto stāstīja SIA «Krīči» valdes priekšsēdētājs Andris Polāns: «Apmežoti ir divi lauki. Abos gadījumos izmantojām Eiropas Savienības fondu naudu. Viens, kurā iestādījām bērzus, deva arī peļņu. Bet otrs - vienus izdevumus.» Otrajā laukā sastādītas eglītes un priedītes. Lai arī platība apmežota 2003. gadā, tik vecus stādus grūti atrast. Iemesls ir tuvējo mežu stirnas, kas ziemā, kad pārtika grūtāk atrodama, nāk un grauž maigās priedes. Apmežoto lauku apmeklē arī aļņi, kuri ierodas no izcirstajiem valsts mežiem.  Savs viedoklis par situāciju ir arī Ritai Daščiorai: «Lauksaimniecības zeme ir auglīga. Iestādot priedes, pirmajos gados tās var ieaugt zālē. Šajā situācijā priedes prasa ilgu kopšanu. Apmežojot bijušās lauksaimniecības platības, labāk ir izmantot bērzu stādus.» Aptaujātie zemnieki atzīst, ka jau tagad ir mežu platība un tiek plānots apmežot vēl vairāk. Viens no iemesliem - nelielām saimniecībām mūsdienās grūti izdzīvot ar lauksaimniecības produkciju. Mazie pleķīši lielo tehniku uzturēt nevar. Un Latvijā lielākie ienākumi ir no mežu eksporta. Pozitīvāk būtu, ja biomasu vairāk izmantotu enerģijas jomā, jo tad šiem produktiem būtu lielāka pievienotā vērtība. Tomēr šī doma Latvijā palikusi tikai idejas līmenī. Neesot manīts, ka arī praksē biomasas izmantošanu enerģētikas jomā valdība atbalstītu. Ar piedāvāto Eiropas Savienības līdzfinansējumu lielu peļņu gūt nevarot, bet mežu kopšanā un apmežošanā vismaz arī zaudējumu nav.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas