Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārrobežu projektā savijas lietuviešu un latviešu tradīcijas

Ar pūtēju orķestri, latviešu un lietuviešu tautasdziesmām un dejām Bauskas novada Īslīces kultūras namā 4. aprīlī ieskandināja, iedancoja un iešūpoja Lieldienas. Starptautiskā pārrobežu sadarbības projekta «Zemgales tradīcijas» kopkoncertā piedalījās amatierkopas no Rundāles, Iecavas, Vecumnieku, Bauskas novada un Pakrojas rajona Lietuvā. Kaut arī pēc divām lietus dienām beidzot spīdēja saule, vietējo ļaužu interese par šo saietu Īslīcē bija liela. Brīdi pirms koncerta sākuma kultūras nama zālē bija grūti atrast brīvu krēslu. Par tiem īpašs stāsts, jo projekta finansējums ļāva iegādāties kultūras namam jaunus krēslus, pavisam 300 sēdvietu. Tie samontēti naktī pirms 4. aprīļa koncerta, atklāj Jolanta Lauva, Īslīces pagasta projektu vadītāja. Mūsu pašvaldības ar savām amatierkopām Zemgales tradīcijas atklāja pārliecinoši un daudzveidīgi. Uzstājās pūtēju orķestris «Skaistkalne», folkloras kopas «Trejupe» un «Svitene», jauktais koris «Četri vēji» un dejotāji - Iecavas jauniešu «Jezga», vidējās paaudzes kopa «Līdums» un Īslīces bērnu deju kopa. Folkloras kopa «Linkuva» un Pakrojas jauniešu deju kopa no Lietuvas ļāva iejusties lēnīgākās, rāmākās svētku noskaņās.Koncerta režija bija Īslīces pagasta bērnu, jauniešu un sporta darba organizatores Evitas Vanagas diplomdarbs, beidzot Latvijas Kultūras koledžu, atklāja kultūras nama vadītāja Aiga Baltalksne.Pēc koncerta kultūras nama zāles grīda rībēja vien, kad Daces Prūses un Aldonas Sormules ierādītajos latvju dančos laidās gan koristi, gan dejotāji, tautību, valodu un vecumu nevērojot. Bērni gaidīja savu kārtu pie šūpolēm, ripināja un izrotāja olas. Vietējie un Pakrojas amatnieki ļāva apbrīnot un piedāvāja pirkt savus darinājumus. Ar pārrobežu projekta pirmā posma skanīgo iznākumu apmierināti bija projekta koordinators no Lietuvas puses Mindaugs Vaļuļis un Pakrojas kultūras nama vadītāja Biruta Vanagiene. Taču nekas nav beidzies, viss turpinās. 28. aprīlī partnerības kultūras darbinieki tiksies izglītojošā konferencē Pakrojā, kur vēstures pētnieki sniegs savus atzinumus par Zemgales kultūras tradīciju attīstību un mijiedarbību Latvijas un Lietuvas pierobežā, pauž Mindaugs Vaļuļis. Ar mūsu folkloras kopām lietuviešu kaimiņi jau pazīstami, jo Zemgaļu svētkos piedalījušās vairākas kopas - «Trejupe», «Dreņģeri», «Svitene» un «Vecsaule». Pakrojā 28. augustā vērienīgi svinēs pilsētas svētkus, kuros arī iekļautas projekta «Zemgales tradīcijas» aktivitātes, partneru amatierkopu piedalīšanās, stāsta Biruta Vanagiene. Līdz tam vēl būs tikšanās Ciemu svētkos Īslīces pagastā, Ziedu svētkos Iecavā, Kanapenes gadatirgus kultūras programmā Skaistkalnē. Savukārt Svitenē paredzēts svinēt Miķeļdienu, papildina Jolanta Lauva. Uz katru no šiem pasākumiem no Pakrojas un mūsu pašvaldībām brauks cita amatierkopa.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas