Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirms 30 gadiem avarēja Černobiļas atomelektrostacija

Šogad aprit 30 gadu, kopš Ukrainā, Černobiļas atomelektrostacijā (AES), bija sprādziens un avārija.

Kodolkatastrofa Černobiļas AES notika 1986. gada 26. aprīlī. Pārkarstot ceturtajam reaktoram, notika sprādziens, kam sekoja spēcīgs ugunsgrēks ar radioaktīvu piesārņojumu. Avārijas seku likvidēšanai mobilizēja armiju un tās rezervistus. Viņu uzdevums bija savākt bīstamos radioaktīvos atkritumus un uzcelt reaktoram sarkofāgu. No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju.

Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību – vairāk nekā trīs tūkstoši no viņiem kļuvuši par invalīdiem, vairāk nekā deviņi simti miruši, un pārējie zaudējuši darbaspējas. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.

Kā «Bauskas Dzīvei» pastāstīja viens no avārijas seku likvidatoriem, Gailīšu pagastā dzīvojošais Ivars Kalada, no bijušā Bauskas rajona uz Černobiļu devušies ap simt cilvēku. Diemžēl ne visi no viņiem tagad ir dzīvi, daudziem nākas smagi cīnīties ar radiācijas izraisītajām veselības problēmām. Tāpat ne bez sarežģījumiem iespējams saņemt sociālos pabalstus, ceļazīmes uz rehabilitācijas iestādēm.

Atceroties traģiskos notikumus pirms trīsdesmit gadiem, rīt – 26. aprīlī – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā notiks Černobiļas atomelektrostacijas avārijas atceres pasākums. Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē tiks pasniegtas Iekšlietu ministrijas piemiņas zīmes Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku godināšanai. Nolikums paredz, ka piemiņas zīmi personai piešķir vienu reizi. Ja apbalvojamā persona mirusi, piemiņas zīmi pasniedz tuviniekiem. I. Kalada nevarēja pateikt, kāda būs šīs piemiņas zīmes saņemšanas kārtība.

Vai līdzīgi atceres pasākumi plānoti mūsu novados, I. Kalada nezināja teikt. Bauskas kultūras centra direktore Ilva Vansoviča «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka novada pašvaldības kultūras iestādes šādu pasākumu nav plānojušas.

Kā «Bauskas Dzīve» noskaidroja pašvaldībās – ne Iecavā, ne Rundālē un Vecumniekos nekāds sarīkojums sakarā ar Černobiļas avārijas gadadienu, nedz piemiņas zīmju pasniegšanu netiks organizēts. Tomēr, kā informēja Vecumniekos, Vecumnieku novada pašvaldība nodrošinās transportu, lai ieinteresētos «černobiliešus» aizvestu uz avārijas atceres pasākumu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā. Šo aktivitāti organizē Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja Rita Kovala, iespējams pie viņas pieteikties.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Bauskas klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore Areta Kovaļevska informē, ka šī gada februārī VSAA uzskaitē mūsu reģionā bija 85 personas, kas saistībā ar darbu Černobiļā saņem kādu no iestādes pakalpojumiem. Bauskas novadā tie ir 52 cilvēki, Iecavas novadā – 16, Vecumnieku novadā – 13, bet Rundāles novadā četras personas.

Černobiļas AES avārijas (ČAES) seku likvidēšanas dalībnieki, invalīdi no VSAA var saņemt īpašu ČAES avārijas seku likvidētāja vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, kaitējuma atlīdzību dalībniekiem, kuriem piešķirta invaliditāte, vai arī kaitējuma atlīdzību, kuriem noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe no 10 līdz 25 procentiem. Tāpat ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem VSAA iespējams saņemt valsts sociālo pabalstu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas