Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Portretos iedzīvina dzimtu 1

Bauskas muzejā kopš 14. septembra skatāma ceraukstieša Vladimira Manavicka portretu izstāde «Dzimtas koks».

Četrdesmit trīs gleznojumos autors attēlojis savu dzimtu piecās paaudzēs. Muzeja direktore Baiba Šulce, atklājot ekspozīciju, sacīja, ka šis ir unikāls gadījums Latvijas mērogā. Nav dzirdēts, ka tik uzskatāmi vēl kāds atklātu radniecības saites. Šis ir kultūrvēsturisks un emocionāli piesātināts stāsts, kas aicina padomāt katram par savas dzimtas vēsturi.

Izstādes atvēršanā Vladimirs Manavickis vēstīja, ka tas ir bijis ilglaicīgs un ļoti pacietīgs darbs. Vajadzējis sastapties ar radiniekiem, lai iegūtu senākas fotogrāfijas, kas pēc tam ar viņa rokām pārtapušas portretos. Tiekoties ar plašo radu saimi, uzzināts daudz par katras ģimenes gaitām, kas tagad glabājas amatiergleznotāja atmiņā. Viņam izdevies īstenot sapni par dzimtas vizuālu apvienošanu, atklājot cilvēciskas īpatnības un dzimtas pēctecību.

Gleznojumi tapuši trīs gados un krājušies autora mājās. Muzeja trijās zālēs tie uztverami citādāk, izteiksmīgāk, uzskata Manavicku ģimenes draudzene ārste Marija Bosko. Kopā ar autoru atklāšanā bija viņa saime, draugi un paziņas, interešu līdzgaitnieki. Ceraukstes pagasta kultūras darbiniece Inita Gilberte, sveicot novadnieku, salīdzināja viņu ar vulkānu, jo Vladimira enerģija līdzinoties šādai parādībai. Viņš pagūst spēlēt amatierteātra grupā Īslīcē, ilgu laiku darbojas vizuālās mākslas studijās, apkopj plašu dravu, uzņem savās mājās ekskursantus.

Autors pateicās savai ģimenei par sapratni un atbalstu, muzejam par atvēlēto iespēju jau otro reizi sarīkot personālizstādi. Šajā ekspozīcijā par katru darbu ir savs īpašs stāsts. Lūk, tante, kuras apģērbā visu mūžu neiztrūkstoša balta vestīte! Lūk, divmetrīgs radinieks, spēkavīrs, kurš ar katru roku reizē pacēlis pa cilvēkam! Lūk, smeldzīga piemiņa vecmāmiņai, kuras dzīve apdzisusi izsūtījumā Sibīrijā! Melnbaltā gammā senču atainojums, krāsains saimes, sievas, bērnu, mazbērnu un paša portretējums. Tas viss lēnām klāts uz audekla Matildes Lauras Ikertes aizgādnībā un ieklausoties viņas profesionālajos padomos. Par to Vladimirs viņai teica lielo paldies.

Izstāde apskatāma līdz 29. septembrim. Interesenti, piesakoties iepriekš muzejā pa telefonu 63960511, var satikties ar Vladimiru Manavicki un ieklausīties viņa stāstījumā par radu saitēm, par gleznu tapšanu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas