Rakstniece Nora Ikstena Bauskā stāsta par saviem darbiem 1

Bauskas kultūras centra lielo zāli trešdien, 19. aprīlī, piepildīja skolēni, skolotāji un ļaudis cienījamos gados. Viņi visi bija atnākuši tikties ar literāti Noru Ikstenu.

Literatūras skolotāja Vija Cerusa uzteica N. Ikstenas čaklumu, uzskaitot žanru daudzveidību, kuros strādā rakstniece. Tie ir ne tikai romāni un stāsti, bet arī dokumentālā proza, scenāriji, literārās pasakas un citu veidu sacerējumi.

 «Es jūsmoju, cik dziļi un patiesi Nora spēj atklāt sievietes dvēseli. Līdzīgi mēs savulaik jūsmojām par Āriju Elksni. Taču Noras skatījums ir dziļāks, filozofiskāks,» tā V. Cerusa.

Sarunu ar baušķeniekiem vadīja bijusī žurnāliste, tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece Liega Piešiņa. Viņa atzina, ka pēc grāmatas «Mātes piens» straujās popularitātes kopā ar N. Ikstenu piedalījušās vairāk nekā simts dažādos literārajos pasākumos. Tas bija nojaušams arī šoreiz, jo saruna Bauskā ritēja pēc labi izstrādāta scenārija, kad atbildētāja zina, ko jautās un jautātājai ir skaidras gaidāmās atbildes. Tomēr šī norises paredzamība nemazināja tikšanās īpašo gaisotni.

Saistošs bija N. Ikstenas stāstījums par dažādām dzīves epizodēm. Viņa atcerējās, kā bērnībā, ciemojusies pie vecmāmiņas Stelpē. Kad bijusi nepieciešamība, abas braukušas uz tuvāko pilsētu, kas bijusi Bauska, iepirkties. Tas meitēnam vienmēr bijis liels piedzīvojums. Kā īpašu, iespējams, latviešu literatūrā nebijušu gadījumu N. Ikstena minēja tikšanos ar romāna lasītājiem, kas bija organizēta Saeimā. «Neatceros gadījumu, kad kāds latviešu literāts būtu Saeimas deputātus iepazīstinājis ar savu daiļdarbu un kopīgi to pārsprieduši. Tikšanās bija interesanta, daudzi no deputātiem izskatījās labi. Bija brīži, kad man nācās sēdēt un klausīties, jo viņi sāka savstarpējās debates, aizejot projām no romāna sižeta,» atceras N. Ikstena.

Raksturojot rakstnieces darbu, N. Ikstena pauda atziņu, ka proza ir garš maratons. Autoram tādēļ jābūt labā fiziskā, ne tikai garīgā formā. Rakstniece atcerējās kādu sarunu ar Vizmu Belševicu, kad viņa, būdama iesācēja literatūrā, kopā ar citiem rakstniekiem lidoja uz Vāciju. Lidaparāts tolaik bijis ļoti «bēdīgs», Nora ne vienreiz vien cieši ieķērusies V. Belševicas elkonī. «Nebaidies, ja mēs dzīvas nenonāksim galā! Nav, ko nožēlot, jo nekas labs dzīvē no tā rakstnieka darba nav gaidāms. Tie ir sabojāti nervi un liels dibens,» jauno rakstnieci mierinājusi pieredzējusī V. Belševica.

Raksturojot savu profesiju, N. Ikstena atsaucās arī uz Māras Zālītes salīdzinājumu, ka rakstniecība ir smags vezumnieka zirga darbs.
Stāstot par «Mātes pienu», N. Ikstena norādīja, ka visdrīzākajā laikā veikalos Anglijā nonāks viņas grāmatas izdevums angļu valodā. Respektējot tirgus konjuktūru, tur romānam dots nosaukums «Soviet milk» («Padomju piens»). Līdz šim romāns tulkots itāliešu, zviedru, ungāru, gruzīnu, krievu valodā.

Maijā Latvijā iznāks N. Ikstenas triloģija «Trīs». Tajā vienā izdevumā būs apkopoti trīs rakstnieces populārākie darbi «Dzīves svinēšana», «Jaunavas mācība» un «Mātes piens».

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Dzejnieks

Labāk ar Gundegu Repši Bocmani iedzert un papļāpāt.

pirms 8 mēnešiem, 2017.04.21 15:55

Vietējās ziņas