Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rundālē plaši atzīmē Latvijas neatkarības divdesmitgadi 2

Rundāles novadā 3. maijā Latvijas valsts svētkus svinēja daudzveidīgi - dziedot, dejojot, tirgojoties, zīmējot, arī kopīgi zupu ēdot. Mazu daļiņu no tā Zemgalei atvēlētajā stundā varēja redzēt visa Latvija televīzijas tiešraidē. Jaunas krāsas 3. maija rītā ieguva ūdenstornis Pilsrundāles ciemata centrā. To apzīmēja vietējie bērni un pieaugušie, sekojot mākslinieces un restauratores Lauras Ikertes padomiem. Vietas izvēle nav nejauša, jo rundāliešiem par šo vietu ir savs stāsts. Rundāles ūdenstornī, 1988. gada 18. novembrim uzaustot, bija uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Rīts bijis miglains, atceras Anna Piļinoviča. «Bija atbraukusi māsa, piegāja pie loga, pamanīja torņa galā karogu un sauca, lai ātri nākot skatīties, vai tā ir īstenība.» Karogs torņa galā plīvojis vairākas stundas, un ziņa par to izplatījusies zibens ātrumā. Rundāliete Līga Žukauska atceras, ka to uzzinājusi tikai Bauskā, kad aizbraukusi uz darbu. Izmeklēšana bijusi liela, tomēr darītājs nav ticis atrasts un neesot zināms pat līdz šai dienai. Esot tikai minējumi, atzīst ciempadomes toreizējā priekšsēdētāja Inta Kamola. Zīmīgi, ka ūdenstorņa apzīmēšanā piedalījās Annas Piļinovičas mazdēls Niks un Līgas meita Dita. Zīmējuma galotnē, pa torņa kāpnēm uzrāpies, Pilsrundāles vidusskolas 10. klases skolēns Miķelis Behmanis zīmēja krāsainus taureņus. Nostāsts par karoga uzvilkšanu tornī viņam un pārējiem bērniem ir daļa no vecāku atmiņām. Kopš 3. maija šī vēstures lappuse ir kļuvusi krāsaināka. Pilsrundālē svētku norise bija pilnībā pakļauta Latvijas Televīzijas pirmā kanāla tiešraides vajadzībām. Pārraidei atvēlētās stundas laikā operatoriem bija jāpagūst parādīt norises viesu nama «Baltā māja» pagalmā, laukumā, kur uzstājās dažādu paaudžu dejotāji, Rundāles pils dārzā, tiekoties ar muzeja direktoru Imantu Lancmani. Vien uz dažiem vārdiem pārraidē pie mikrofona bija aicināti zemnieku Raivo un Olgas Tarvānu ģimene, Inese Ceplīte no zemnieku saimniecības «Līdakas», Jānis Vinters no zemnieku saimniecības «Līgo» Elejā, Mežotnes pilskalna un zemgaļu senatnes aizrautīgs pētītājs Anatolijs Kazačenko. Vēlējumu Latvijai svētkos teica Rundāles novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis, kultūras darbinieces Lilita Lauskiniece un Sandra Paegle, viesu namu «Baltā māja» pārstāvēja Solveiga Ikerte. Rundāles novada pensionāru tikšanos ar gleznotāju Īru Rozentāli. Viņa veidojusi dekorācijas, kad Svitenes amatierteātris iestudējis Annas Sakses «Pasakas par ziediem». Nelielu fragmentu izrādīja tikšanās laikā, uzstājās arī pensionāres no Bērsteles.Savukārt vietējās rokdarbnieces ieinteresēti uzklausīja rīdzinieci Tiju Vīksnu, kura tamborē un veido telpiskus elementus. Rundālietes tas varētu rosināt veidot kopdarbu novada pastāvēšanas pirmās gadskārtas svētkiem, cer kultūras darbiniece Lilita Lauskiniece. Tās vēl ir tikai ieceres, bet līgumus ar pašvaldību par savu ieceru realizāciju 3. maijā parakstīja Nīderlandes finansējumu ieguvušo 11 projektu iesniedzēji konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2010». Līdz septembrim padarītais būs konkrēts Svitenes, Viesturu un Rundāles pagasta iedzīvotāju ieguldījums savā, novada un arī Latvijas dzīvē. Vairāk par svētku norisi lasiet trešdienas, 5. maija, laikrakstā «Bauskas Dzīve».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Vietējās ziņas