Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Salnā cietušas pat zem agrotīkla ziedošās zemenes

Šonedēļ piedzīvotās pavasara salnas nodarījušas postu Rundāles novada zemnieces Annas Truntikas laukos, kur zem agrotīkla zied zemenes. Naktī, kad sals sasniedza mīnus 4 grādus, apsaluši ziedi pat tām zemenēm, kas klātas ar agrotīklu, «Bauskass Dzīvei» pastāstīja saimniece.

«Zem agrotīkla ziedošajiem stādiem vietām ziediņi ir melni, bet skāde nav ļoti liela,» atklāj A. Truntika, «nenosegtajām zemenēm varētu būt cietuši pumpuri. Apsaluši arī paši stādi, nedaudz cietušas avenes. Kopumā salnu nodarītais posts ir mazāks nekā pērn.» Vai tas ietekmēs ražu, audzētāja pagaidām neprognozē. «Esmu pieredzējusi gadu, kad salna nokoda gandrīz visus ziedus, taču jaunie pumpuri nāca ļoti bagātīgi, un togad bija izcila raža,» atminas A. Truntika.

Lai salna mazāk bojātu zemeņu stādījumus, jau rudenī zemenes «jāsabaro» ar mikroelementiem, tad augi ir spēcīgāki, iesaka pieredzējusī audzētāja: «Ziedpumpuri veidojas jau augustā, tāpēc zemenes pēc noražošanas jāizravē un jāsagatavo ziemai.»

A. Truntika iesaka jaunās zemenes stādīt nevis rudenī, bet pavasarī, lai pa vasaru stādi labāk iesakņotos. Tiem gan pirmajā gadā nevajadzētu ļaut ražot, tāpēc jāizkniebj pumpuri, bet nākamajā vasarā raža ir ļoti laba. Šogad pirmās zemenītes jau aizmetušās augos, kas dekoratīviem nolūkiem ielikti podiņos, saka saimniece.

«Ja viss izdosies, kā cerēts, un būs labs laiks, jūnija beigās notiks Zemeņu diena manā sētā,» atklāj A. Truntika. Nesen viņai nācies kādā aptaujā atbildēt, kā varētu atjaunot pēdējā desmitgadē Latvijā sarukušos zemeņu stādījumus. «Zemenes ir ļoti vērtīgas, bet grūti audzējamas. Tām kaitē ne tikai sals, bet arī rijīgie ziemeļu strazdi, gliemeži un citi dabiskie ēdāji,» raksturo saimniece, «Latvijā ir labas zemeņu audzēšanas tradīcijas, jo mūsu ogas, kas šeit augušas bez ķīmijas, ir visvērtīgākās. Tirgu bojā lētā produkcija no Polijas, kas sāk ienākt jau jūnija sākumā un ko tirgotāji uzdod par vietējo.»

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas