Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sarunā ar aktieri apspriež teātri un TV seriālus

Iecavas novada Zorģu bibliotēkā uz tikšanos ar aktieri Juri Kalniņu piektdienas, 20. oktobra, vakarā pulcējās vairāk nekā 40 Iecavas un Bauskas novada cilvēku.

Viesis iepazīstināja ar aktiera un režisora profesionālās karjeras nozīmīgākajiem notikumiem un sarunā ar zemgaliešiem galvenokārt apsprieda teātra un televīzijas seriālu norises.

Juris Kalniņš atklāja, ka nāk no Siguldas, viņa tēvs un vectēvs bijuši galdnieki. Kopš šī gada maija viņš devies pensijā un teātrī vairs nestrādā, taču joprojām piedalās TV seriālā un dublē latviski ārzemju filmas. Aktiera karjeru savulaik izvēlējies pēc tam, kad izdevies iekļūt Tautas kinoaktieru studijas 30 kursantu pulkā no 1000 pretendentu loka. Pēc tam viņš studējis Latvijas Valsts konservatorijas (tagad – Mūzikas akadēmija) Teātra fakultātē Arnolda Liniņa Dailes 6. studijā. Armijas dēļ divus gadus izlaidis, pēc tam trūkstošos apguvis patstāvīgi un tāpēc daļēji esot «autodidakts».

Aktieris stāstīja aizkustinošus un kuriozus gadījumus no teātra dzīves, atminoties leģendāras personības – Viju Artmani, Artūru Dimiteru, Hariju Liepiņu, Arkādiju Kacu, Pēteri Pētersonu. «Skatītājs nav muļķis, viņš saprot, redz un dzird visu,» pārliecināts J. Kalniņš, «izcilu aktieri no parasta atšķir ne tikai meistarība, bet visvairāk iekšējais starojums.»

Kad apguvis režisora izglītību, daudz labāk sapratis kolēģus izrāžu veidošanas procesā. Mūsdienu izrādēm trūkstot emociju, tās vairāk veidojot pēc racionāliem apsvērumiem, uzskata skatuves meistars. Īpaša pieredze J. Kalniņam un dzīvesbiedrei Katrīnei Pasternakai ir filmu dublēšana, ko viņi sāka līdz ar privātās televīzijas izveidošanos 90. gadu sākumā. Tas ģimenei ļāvis «atsperties» finansiāli. J. Kalniņš gan teic – tulkošanas un vietējo seriālu kvalitāte arvien krītas.

J. Kalniņš brīvajā laikā izgatavo koka lietas un kopj dārzu, cerot izveidot pats savu galdnieka darbnīcu. Viņa tēvs aizgājis mūžībā pirms pāris gadiem, pārsniedzis 90 gadu vecumu, bet tikai pēdējos gados atklājis dēlam Otrā pasaules karā armijā piedzīvoto. Tas Juri Kalniņu dziļi saviļņojis. Viesizrādēs pie ārzemju latviešiem J. Kalniņš vērojis, kā atšķiras iestudējuma uztvere padomju un pirmās brīvvalsts laiku piedzīvojušajiem latviešiem, nereti kopēju valodu atraduši pēc izrādes, skaidrojot cits citam iespaidus.

Pēc sarunas Zorģu bibliotekāre Aina Ezergaile dāvāja J. Kalniņam ciematnieku sarūpētu velti un ziedus.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas