Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SIA «Knauf» Vecumnieku domē apspriež iespējamo derīgo izrakteņu iegūšanu 7

Vecumnieku novada domē notikusi saruna ar SIA «Knauf» pārstāvjiem par iespējamo ģipšakmens ieguvi Skaistkalnes un Kurmenes atradnēs, portālu informēja Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Vlasova. Viņa atzīmēja, ka minētajās vietās atrodas vieni no bagātākajiem ģipšakmens krājumiem Latvijā.

Par Vecumnieku novadā esošajām ģipšakmens atradnēm līdz šim ir plaši pētīts, un apzināts tā apjoms. Aktīva darbība šo izrakteņu ieguvei novērota tikai 80. gadu beigās, kad bija interese par atradnes plašāku pētniecību.

Ģipšakmens ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, un tas tiek plaši izmantots būvmateriālu ražošanā. SIA „Knauf” ir viens no vadošajiem šo materiālu ražotājiem. Uzņēmuma produktu klāstā ietilpst tradicionālās ģipškartona plāksnes, iekšdarbiem un ārdarbiem paredzēti apmetumi, stikla šķiedras vai putupolisterola izolācijas materiāli, kā arī ģipša šķiedras plāksnes sienām un grīdām, kā arī dažādas griestu sistēmas, kuru būtiskas sastāvdaļas ir minerālšķiedras plāksnes, ģipškartona plāksnes un metāla paneļi.

E. Vlasova norāda, ka SIA «Knauf» Vecumnieku novada teritorijā pieder īpašumtiesības uz zemi, kuras teritorijā atrodas ģipšakmens. Tikšanās laikā novada domē tika apspriesta esošā situācija par ieguvumiem un zaudējumiem, uzsākot ieguves procesu.

«Vecumnieku novada iedzīvotājiem šobrīd satraukumam nav pamata, jo nekādas būvniecības darbības netiks uzsāktas. Tas ir ilgtermiņa darbs, kas norit tikai likuma paredzētajā kārtībā. Bez tam, situācija mūsu novadā ir sarežģīta – robeža ar Lietuvas Republiku, divas upes un karsta kritenes, kas būtiski ietekmēs šo procesu,» skaidro Vecumnieku domes pārstāve.

Lai darbs pie ģipšakmens ieguves varētu notikt, ir nepieciešams ilgs pētīšanas process, lai būtu pārliecība, ka tas ir drošs iedzīvotājiem un nekaitīgs videi. Lai izprastu procesu un novērtētu situāciju, SIA «Knauf» uzaicināja Vecumnieku novada domes pārstāvjus uz ģipša izstrādājumu rūpnīcu Sauriešos, Stopiņu novadā, kur notiek aktīvi darbi pie derīgā izrakteņa pārstrādes.

«Tas ir valsts kompetencē noteikt, vai tā ir vieta, kuras resursi ir jāizmanto,» teic Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. «Mums jādomā par cilvēkiem, kas šo derīgo atradņu tuvumā dzīvo.»

Pievieno komentāru

Komentāri 7

arhīvs

vai tad 90. gados jau nenolēma, ka Skaistkalnes ģipša iegulu rūpnieciskā ieguve novedīs pie vietējā mēroga ekoloģiskās katastrofas, ar neprognozējamu jaunu kriteņu rašanos, ar Misas upes ūdens sagandēšanu, tajā iepludinot karjera gruntsūdens pazmināšanas ūdeņus, kas ir ļoti bāziski. Kur palicis toreiz ļoti plašais pētījums par šo tēmu?

pirms 4 gadiem, 2014.03.02 10:28

uz priekšu!

Viss jaunais taču ir tas pats labi aizmirsts vecais. Tas taču bija vēl padomijas laikos, kad satracinājās uz ģipša ieguvi ar spridzināšanu, bet tad konstatēja, ka spridzināt jau var, bet var aiziet pazemē Skaistkalne , Birži un citas vietas, kas atrodas uz ģipša izskalojumiem, un kur tad vēl tie putekļi pēc katra sprādziena, bet tagad jau citi laiki, citi cilvēki, un cita pieeja šim jautājumam- *** par bitēm, kad tik medus. Mežu nocirtīsim, ģipšakmeni izraksim un būs vēl viema Mēness ainava.

pirms 4 gadiem, 2014.03.02 16:35

Vecītis

Latvijas izpārdošana. SIA "Knauf" ir tas pats kas "Liepājas metalurgs". Bomži savāc metālūžņus. Nodod pārstrādei un "Liepājas metalurgs" armatūru pārdod poļiem un bankrotē.

pirms 4 gadiem, 2014.03.02 13:39

vecenīte

Un poļi ved šurp no mūsu latvijas metāla izgatavotās Mūsas tilta detaļas. Būsim lepni, ka manta atgriežas Latvijā un, ka tilts būs celts no vietējām izejvielām.

pirms 4 gadiem, 2014.03.04 08:09

io

nu ko! tāda cena brīvībai.toreiz, 1987. gadā nevienam nebija ne mazākās šaubu ēnas, ka ģipša atradnes būs katastrofa. pienāca 1992. gads, ļauži atguva zemi. 2000. gadā daudzi no tiem, kas pulcējās estrādē, zemi bez liela trokšņa jau pārdevuši Knaufam. pie d..sas domas par sekām. mana zeme, ko gribu , to daru. Gvardes gals jau sen kā pārdots Knaufam. Kāds par to naudu māju uzprišinājis, kāds stulbi nodzēris, bet domāt tālāk par savu labumu jau sen nav modē. kaut kā tā.

pirms 4 gadiem, 2014.03.02 17:17

opaps

Visi vēl nav pārdevuši, kādam vēl ir iespēja, ja arī ģipša uz zemes nav. Atpirks arī iegulām blakus esošus gabalus, katlavānam nepieciešama vieta un vajadzēs arī ceļus, pa ko uzvest.

pirms 4 gadiem, 2014.03.04 08:22

Vietējās ziņas