Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Siltināšanai Latvijā atvēl 156 miljonus 3

Iespējams, jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs sākt pieteikties Eiropas Savienības un valsts finanšu atbalstam, kas paredzēts dzīvojamo namu atjaunošanai un siltumnoturības uzlabošanai. Tā ziņo Zemgales uzņēmējdarbības centrs.

Plānotais pieejamais finanšu atbalsts ir 156 315 883 eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru nosaka pēc nama siltināšanas iegūtais siltuma patēriņš.

Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos laikposmam līdz 2023. gadam ilgu laiku bija iestrēdzis Briselē. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzīst, ka ministrija šo plānu labojusi un saskaņojusi ar Eiropas Komisiju (EK) divarpus gadus. «Esam tiktāl, ka jau šomēnes iesniegsim apstiprināšanai valdībā. Savukārt jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iemītnieki varēs iesniegt pieteikumus ERAF atbalstam,» sola valsts sekretāra vietnieks.

Ilgās saskaņošanas iemesls esot bijusi EK vēlme samazināt piešķirtā atbalsta jeb granta apmēru no 50 uz 35 procentiem. Briseles ierēdņiem šķitis, ka 50 procentu finanšu atbalsts esot par «treknu», iedzīvotāju ieguvums jeb ietaupījums pēc siltināšanas naudas izteiksmē būšot pārāk liels. «Latvijas iestādes ir atbildīgas par tādas finanšu programmas ieviešanu, kas sniegtu lielāko iespējamo labumu valstij, nedodot nepamatotas priekšrocības dažiem tirgus dalībniekiem,» uzskata EK Reģionālās politikas un transporta komisāra runasvīrs Jakobs Adamovičs.

«Ierēdņi izrēķināja, ka pašlaik, namu iedzīvotājiem maksājot par apkuri, piemēram, 100 eiro mēnesī, pēc siltināšanas ietaupījums būšot 17 eiro mēnesī. Taču mums izdevās pierādīt viņiem, ka, ņemot vērā neizmaksātā kredīta saistības, ietaupījums iedzīvotāju naudas maciņos nebūs lielāks par pieciem eiro,» stāsta ministrijas amatpersona.

Dzīvokļu īpašnieku pārlieku mazie ienākumi ir galvenais iemesls, kas liedz iespēju piedalīties namu atjaunošanas un siltināšanas pasākumos pat ar piedāvāto ERAF un valsts finanšu atbalstu. No 2009. līdz 2015. gada beigām, izmantojot šo atbalstu, valstī atjaunoti 657 daudzdzīvokļu nami. Latvijā pavisam ir 36 600 daudzdzīvokļu ēku, tostarp 98 procenti māju ir tādas, kuras uzceltas līdz 1993. gadam un ir ar lieliem siltuma zudumiem. Pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma, siltināšana būtu nepieciešama vairāk nekā 23 000 namu.

Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos paredz iedzīvotājiem vairākus atbalsta veidus: grants, aizdevums, garantija un tehniskās konsultācijas.

Granta apjoms būs atkarīgs no tā, vai par aizdevumu izdosies vienoties ar banku vai to sniegs attīstības finanšu institūcija «Altum», kā arī no gūtā siltuma ietaupījuma. Vislielāko ietaupījumu var gūt tad, ja ēkas siltuma patēriņš ir zemāks par 70 kilovatstundām uz kvadrātmetru. Tad grants var būt pat 50 procentu apmērā no kopējās būvdarbu summas. Namu pārvaldniece Bauskā Ingrīda Liepa ir apkopojusi pilsētā siltināto triju ēku siltuma patēriņus. 2014. gadā mazāk par 70 kilovatstundām uz kvadrātmetru tērēja Dārza ielā 13a un Pļavu ielā 8, nedaudz vairāk – Kareivju ielā 3.

Viscentīgākie daudzdzīvokļu namu siltinātāji aizvadītajos gados bijuši Rundāles novada iedzīvotāji. Ēkas siltinātas Iecavā, Bauskā un Bauskas novada Ceraukstes pagastā. Vēl neviena daudzdzīvokļu māja nav siltināta Vecumnieku novadā.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Katls

Uzskatu, ka lielākie siltuma zudumi ir garajās siltuma trasēs. Lielākais ekonomiskais efekts būtu dzīvokli apsildīt no individuālā gāzes katla. Citās valstīs tas tiek atļauts, bet Latvijā nē.

pirms 2 gadiem, 2016.02.23 17:18

hmm

pilniga taisniba-----par shiem lidzekliem var nopirkt katrai daudzstavu majai savu apkures katlu.Rietumu pasaule tas jau sen ta notiek, bet ka redzams lv mekle celu ka projektu naudas notralinat
Shi padomju laiku zemes sildishana nau balstita un nekadu ekonomiju

pirms 2 gadiem, 2016.02.23 22:32

0-0

Arī Latvijā tas ir atļauts, ja vien mājas iedzīvotāji spēj vienoties. Palasiet par jūrmalnieku pieredzi

pirms 2 gadiem, 2016.02.29 00:09

Vietējās ziņas