Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sociālais dienests – pēdējā cerība 1

Pirmdienās un trešdienās Bauskas sociālās palīdzības dienesta pieņemšanas laikā pārvaldes pirmā stāva koridorā ir daudz cilvēku. Viņi iesniedz dokumentus, lai saņemtu dažādus pašvaldības nodrošinātos pabalstus. Viens no galvenajiem ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts, cilvēki lūdz pabalstu komunālo maksājumu segšanai, malkas iegādei, iesniedz dokumentus trūcīgas personas statusa piešķiršanai, ārstēšanās izdevumu kompensācijai, ir arī citas vajadzības. Līdz 13. janvārim Bauskā bija izsniegtas jau 26 «Latvenergo» kartes, kas paredzētas trūcīgajām personām, stāsta sociālā darbiniece Irina Gutjare. Baušķeniece Maiga ir bezdarbniece jau gadu, bijusi pārdevēja, beigusi floristikas kursus, bet darbu atrast nav izdevies. Tikko iesniegusi dokumentus GMI pabalsta saņemšanai un arī tikusi pie «Latvenergo» kartes. Viņa rēķina, ka, taupīgi lietojot elektroenerģiju, ar saņemtās kartes apmaksātajiem 500 kW iztiks sešus mēnešus. Tas ir jūtams ietaupījums. Maiga arī piedalīsies līdzdarbības pasākumos, kas ir obligāti, saņemot pašvaldības palīdzību. Vienistabas dzīvoklī ar daļējām ērtībām Maiga dzīvo kopā ar desmit gadus veco meitu. «Cenšos saglabāt mieru, bet ar meitu iznāk strīdi. Kā lai bērnam izskaidro, kāpēc man nav darba un naudas?» saka Maiga. Rindā uz pieņemšanu, lai iesniegtu dokumentus GMI saņemšanai, 13. janvārī gaidīja 33 gadus vecā divu bērnu māmiņa Aiga. Jaunākajai meitiņai divi gadi, otram bērnam 11 gadu. Bezdarbniece gan pati, gan vīrs. Darbu abi meklējuši Norvēģijā un Anglijā, bet neveiksmīgi. Labi, ka palīdz vecāki, kuri dzīvo laukos. Aiga ieguvusi frizieres profesiju, strādājusi par pārdevēju, bet pašlaik neko nevar atrast. Vienīgā cerība - sociālā dienesta palīdzība. Šoferis Jānis ir 54 gadus vecs, par bezdarbnieku reģistrējies, bet pabalstu nesaņem. Viņš strādājis gadījuma darbus, saņemot atlīdzību no rokas rokā, nodokļus nemaksājot. Pašlaik vienīgā pelnītāja ir dzīvesbiedre, kura tirgojas Bauzes tirgū par niecīgu algu. Baušķenieks Jānis varētu strādāt gan par atslēdznieku, gan šoferi. Viņam ir 43 gadi, 11 mēnešus vīrietis ir bez darba, beidzies arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks. Salauzis kāju, ilgstoši ārstējies, redze pasliktinājusies, bet par brillēm viņš nesapņo. «Vispār vairs nesaprotu, kā dzīvot,» atzīst Jānis. Katrā pieņemšanas reizē sociālā dienesta darbiniecēm ir jāuzklausa daudz šādu stāstu. Ik reizi jāpārlasa saistošie noteikumi par sociālās palīdzības sniegšanu, lai, izsverot situāciju, saprastu, kā cilvēkam palīdzēt, saka Inta Baltgalve, Bauskas sociālā dienesta vadītāja.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas