Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Turpina projektu «Baušķenieks – parastais»

Amatniecības centrā «Bauskas skapis» 15. martā notika stāstu cikla «Baušķenieks – parastais» otrais sarunu vakars.

Šoreiz uzmanības lokā bija vietējā amatierteātra aktieri un režisori. Klātesošie ar lielu interesi noklausījās Bauskas Tautas teātra ilggadējā aktiera Edvīna Hegenbarta un viņa dzīvesbiedres režisores Ināras Hegenbartes atmiņu epizodes.

Sarīkojumā piedalījās Bauskas Tautas teātra aktieris Uģis Donerblics, fotogrāfe Linda Kaufmane – Bauskas teātra trupas dalībnieces Dzidras Rogates mazmeita, rundāliete Valērija Liepa un citi interesenti. Par vietējā amatierteātra darbības principiem un perspektīvām Edvīnu iztaujāja Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) direktore Benita Svareniece.

Pirms sarunām dalībnieki piedalījās Indras Liepas vadītajā marmorēšanas nodarbībā, lai izgatavotu oriģinālas apsveikuma kartītes. Katrā stāstu vakarā tiek organizētas mākslas meistardarbnīcas. Jaunapgūtā tehnika iepatikās klausītājai Vinetai Libertei, kura cītīgi apmeklē stāstu vakarus.

Edvīna Hegenbarta bērnības atmiņas saistītas ar Bauskas Tautas teātra iestudējumu «Uguns un nakts». 1959. gada vasarā Edvīns, kuram bija septiņi gadi, kopā ar māsu un kaimiņu bērniem paši iestudēja «Uguns un nakts» versiju un rādīja to Kalna ielas 16. nama pagalmā. Togad Bauskas amatierteātrim tika piešķirts Tautas teātra nosaukums.

«Tā bija kvalitātes zīme. Bauskā 50. gadu beigās iestudēja populāras operetes un mūziklus, piemēram, «Silva», «Brīvie vēji», «Zilo ezeru zeme». Īpašu atzinību par vērienīgām, kvalitatīvām muzikālām izrādēm ir pelnījusi režisore Valija Rozenberga – ļoti profesionāla un radoša. Padomju laikā viņai neklājās viegli, jo Valija bija politiski notiesātā dzejnieka Knuta Skujenieka māsa. Mūža nogalē viņa dzīvoja Rīgā. Mēs, vairāki aktieri, ciemojāmies pie Valijas, bijām klāt arī viņas izvadīšanā mūžībā,» atminas Ināra Hegenbarte.

Edvīns Hegenbarts nosauca vairākas baušķenieku ģimenes, kas visu dzīvi bija uzticīgas Tautas teātrim. Tie ir Biruta un Džems Žubēri, Zelma Strelēvica un Bruno Zeihmanis, Kārlis un Klāra Kreicbergi, Rita un Jānis Kārkliņi, Mērija un Oļģerts Kalniņi.

Edvīns min arī savas paaudzes kolēģus Robertu un Anastasiju Jankevičus, bet Uģis Donerblics uzsver, ka arī pašlaik teātrī darbojas Donerblicu, Bukšu, Druviņu, Dūnu ģimenes. Bauskas Tautas teātra arhīvs, kas glabājas Bauskas kultūras centrā, ir ļoti bagātīgs – izrāžu scenāriji, programmas, afišas, recenzijas, fotogrāfijas. Tomēr neviens, izņemot bibliotekāri Laimdotu Ozoliņu, šos materiālus nav pētījis. Vēstures liecību ir tik daudz, ka tās varētu apkopot grāmatā, spriež Edvīns. Diemžēl daudzu teātra uzplaukuma perioda liecinieku vairs nav mūsu vidū. Dažām aktrisēm jau ir deviņdesmit un vairāk gadu.

Stāstu vakarus Bauskā organizē BJC kopā ar amatniecības centru «Bauskas skapis». Cikls, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei, turpināsies līdz šī gada maijam.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas