Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts kontrole saskata nepilnības pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā 3

Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku, un mazinot administratīvo slogu pašvaldībās, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Valsts kontrole veikusi revīziju par 2017.gada saimnieciskā gada pārskatu, izlases veidā revidējot 30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas – Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rīgu, Ventspili, kā arī 24 novadus – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes. Revīzijā konstatēti dažādi pārkāpumi deputātu atlīdzības noteikšanā.

Revīzijā konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām nav veikta deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību izdevumi gandrīz 550 000 eiro apmērā atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpat fiksēta atšķirīga likuma interpretācija – nepamatoti aprēķināts atalgojums.

Pašvaldības arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās revidētajās pašvaldībās, bet tiek pārsniegts 19 pašvaldībās. Nepiemērojot likumā noteiktos ierobežojumus jeb nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi, šajās pašvaldībās kopumā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksāta summa ir vismaz 368 000 eiro un vēl gandrīz 87 000 eiro samaksāti kā darba devēja VSAOI.

Pārkāpjot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts iepriekšējo gadu revīzijās, valsts revidenti joprojām pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu bez pamatojuma par amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā.

Lai atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā valsts līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta amatalgas noteikšanas principus un maksimālā un minimālā apmēra ierobežojumus, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un citus darba apjomu ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas platību vai pagastu pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu ieņēmumu apjomu un citus. Vienotā ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka skaidra, viegli piemērojama un vietējai situācijai atbilstoša deputātu atlīdzības sistēma mazinātu šķēršļus iedzīvotāju aktīvākai iesaistei pašvaldības pārvaldē. Vienlaikus tā veicinātu pašvaldības darbības atklātību un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai kā vietējai varai.

Deputāta pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses, vairumā gadījumu tas tiek apvienots ar citu pilna laika darbu, no otras – prasa neierobežota laika iesaisti. Deputātu atlīdzības kārtību katrā pašvaldībā nosaka dome, tomēr pašvaldības domei pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanā ir jāievēro Atlīdzības likuma normas, tai skaitā nostrādātā laika uzskaite.

Valsts kontrole piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Tā vietā varētu tikt piemērots pašvaldības domes noteikts deputāta atlīdzības apmērs un tajā ietilpstošo standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir pamatots ar objektīvu nepieciešamās slodzes (darba un laika) novērtējumu. Savukārt šī pamatsumma varētu tikt samazināta, ja deputāts neveic savus pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Bet

daudzi deputāti vienlaicīgi ir divās vietās! Pamatdarbā un domes vai komitejas sēdēs sēž vienā un tajā pašā laika.

pirms 30 dienām, 2018.10.19 10:19

aha

Bēdīgākais, ka daudziema pamatdarbs ierēdniecība, kurā alga ir no nodokļu maksātājiem + depuāta alga, par atsēdēšanu, rokas pacelšanu, strīdēšanos utt. Uzdomes sēdēm, kā viņi tiek????Muļķus laiž ir tur, ir tur, bet nauda nāk , kā pa reni, ne par ko! Labi dzīvojam!

pirms 30 dienām, 2018.10.19 12:02

"demokrātiskā" muižniecība

nekas labāks par demokrātiju neesot vēl izdomāts, tiesa, ir arī visāda veida demokrātijas "uzlabojumi", piemēram vietējā Latvijas novadu muižniecība, kas tikai reizi četros gados izsaka vēlmi ieklausīties sava novada iedzīvotājos. Pārējā laikā šie novada muižnieciņi un viņu galms nekādu vēlmi ieklausīties iedzīvotāju ieteikumos neuzrāda. Kā saka, ir pašpietiekami un mierīgi vārās savā sulā, vien ik pa laikam izveidojot jaunu amatu svītā vai galmā.

pirms 29 dienām, 2018.10.19 18:02

Vietējās ziņas