Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veļu laikā «Lejeniekos» atceras aizgājušos tuviniekus 2

Mēness, pakāpies virs koku galotnēm, izgaismoja gājējiem ceļu uz Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Lejeniekiem». Tur piektdien, 27. oktobrī, pulcējās veļu laika pieminēšanas dalībnieki.

Iepazīstināt interesentus ar veļu laika tradīcijām bija ieradušās folkloras kopa «Laukam pāri» no Ceraukstes un «Rāmupe» no Katlakalna Ķekavas novadā. Gribētāju izzināt senos godus nebija daudz, taču ļaudis no Bauskas, Brunavas un Codes pagasta izdarībās iesaistījās ar interesi.

«Lejenieku» muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže sanākušajiem atgādināja, ka latviešiem ļoti svarīga ir nepieciešamība pēc mājām: «Tās vajadzīgas ne tikai mums, dzīvajiem, bet arī aizgājējiem – veļiem. Šajā laikā viņi ierodas savās mājās, vēro, kā rit dzīve, vai palicēji atceras mirušos tuviniekus. Taču daudziem šādu māju vairs nav – tās nopostītas, dzimta izmirusi, izklīdusi svešumā. Mēs rīkojam veļu vakaru un ticam, ka pie mūsu sarūpētā mielasta un mūsu sveču gaismas nāks sildīties ne tikai «Lejeniekos» kādreiz mītošie ļaudis, ne tikai jūsu tuvinieki, bet arī visi veļi, kuriem vairs nav savu māju.»

Stāstot par veļu laika tradīcijām, folkloras kopas «Rāmupe» dalībniece Gunta Saule uzsvēra, ka senajiem latviešiem šie godi bijuši pietuvināti reālajai dzīvei. Veļu laikā atcerējās tuviniekus, no kuriem daudzi bijuši jautri, dziedājuši, dejojuši. Tādēļ arī atmiņās un izdarībās ietilpst rotaļas, spēles, mīklu minēšana, dažādu atgadījumu, arī jocīgu, atcerēšanās un stāstīšana.

«Latviešiem ir raksturīgi atcerēties aizgājējus. Ir tautas, kurām tuvinieku pagātne nav tik nozīmīga. Mēs sakām: «Es atcerējos.» Taču daudz biežāk lietojam teicienu «Man ienāca prātā». Ja ir runa par cilvēku, iedomājiet šīs frāzes dziļāko jēgu! Mēs neaizmirstam mirušos, tie nekur nepazūd. Viņi turpinās ne tikai mūsu gēnos, bet nereti ienāk arī mūsu prātos,» tā G. Saule. 

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Varimants Plūdons

Ar interesi lasīju rakstu, skatījos fotogrāfijās un bija interesanti 4 fotogrāfijā redzēt manis darināto svečturi. Jauki, ka tas tiek izmantots saietā kurā piemin aizgājējus. Man ir daudz pieminamo, jo no Viļa Plūdoņa lielās ģimenes es vienīgais vairs staigāju šīs pasaule takas. .

pirms gada, 2017.10.30 22:57

viedoklis

Tas veļu vakars ir tāda bezpersonīga padarīšana-runā par kaut kādiem veļiem , bet neviens nevienu savu aizgājēju tā arī neatceras, visi aizgājēji iet uz savām mājām, tādēļ vienā vietā "Lejniekos"viņi gan nesanāk,
tāpēc jau cilvēkiem no malas tur nav ko darīt , tādēļ jau ir Mirušo piemiņas diena un Svecīšu vakars kapsētās.

pirms gada, 2017.11.01 18:44

Vietējās ziņas