Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgalē pēdējā plānošanas periodā infrastruktūras projektos ieguldīts ES atbalsts 144 miljonu eiro vērtībā 1

Plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Zemgalē infrastruktūras projektos ieguldīts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 143,9 miljonu eiro vērtībā, atsaucoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) datiem, informēja Zemgales plānošanas reģions (ZPR).
Vecumniekos notikušajā ZPR Attīstības padomes sēdē CFLA Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Rulle pašvaldību vadītājus informējusi, ka līdz šim plānošanas periodā Zemgalē noslēgti 157 līgumi par dažādu veidu projektiem pašvaldībās, institūcijās un uzņēmumos.

"Aktīvākais līgumu slēgšanas periods bija vērojams no 2016. līdz 2018.gadam, un populārākās investīciju jomas bijušas infrastruktūras un vides un energoefektivitātes projekti ar attiecīgi 143,9 un 37,3 miljonu eiro investīcijām," stāstījusi Rulle.

Rulle akcentējusi, ka reģionā ir lieliski piemēri dažādās jomās, kuri ļauj iedzīvotājiem ikdienā baudīt ES atbalsta rezultātus, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek renovētas studentu dienesta viesnīcas, Dobeles novadā uzņēmējdarbības veicināšanai atjaunoti esošie un izbūvēti jauni ceļi, bet Rundāles novadā rekonstruēts Viesturu kultūras centrs.

Diskusijas padomes sēdē raisījušās arī par pašvaldību aizņēmumu limita sasniegšanu Valsts kasē, kas tiešā veidā skarot arī ES fondu projektus. CFLA pārstāve pieļāvusi, ka limitēto aizņemšanās iespēju dēļ atsevišķas aktivitātes projektos varētu netikt īstenotas, tāpat varētu tikt pagarināti projektu īstenošanas termiņi vai arī daļa apstiprināto projektu varētu netikt realizēti.

Savukārt CFLA Zemgales reģiona nodaļas vadītājas vietniece Sintija Zīverte klātesošos iepazīstinājusi ar būtiskākajām neatbilstībām, kas atklātas regulārajās un ārpuskārtas pārbaudēs. "Visbiežākās kļūdas novērotas iepirkumu procedūrās. Tipiskākie klupšanas akmeņi ir nepamatotas kvalifikācijas prasības, atkāpes no sākotnējām prasībām piedāvājumu vērtēšanā un nepamatoti vai iepriekš neparedzēti grozījumi noslēgtos līgumos," stāstījusi Zīverte.

Tāpat reizēm tiekot piemirsts, ka neviens iepirkumā iesaistītais, ne tikai iepirkumu komisija, bet arī iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji un eksperti, nevar būt saistīti ar piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu veicēju vismaz pēdējos divus gadus.

"Līdzīgi nosacījumi attiecas arī uz būvuzraudzību - tā jānodrošina no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgam ekspertam un par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam," uzsvērusi CFLA pārstāve, norādot, ka šādu noteikumu neievērošana var draudēt ar būtisku finanšu korekciju un līdzekļu neattiecināšanu.

Ieskicējot nākamo periodu, Rulle uzsvērusi, ka valsts jau sākusi darbu pie 2021. līdz 2027.gada perioda ES finanšu plānošanas, tādēļ varētu cerēt, ka pārtraukumi projektu ieviešanā nebūs ilgstoši.

"Lai arī paredzam līdzvērtīgu pieejamā finansējuma apjomu, būtiski, ka valsts ir attīstījusies un nākamajā periodā plānots samazināt ES līdzfinansējuma apjomu. Ja līdz šim tas bija līdz 85%, tad no 2021.gada maksimālais līdzfinansējuma apjoms varētu būt 70% no projekta izmaksām," norādījusi CFLA Zemgales nodaļas vadītāja.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Aikāsāp

Iecavai laikam nāksies atmaksāt Kohēzijas finansējumu,,,,,,,

pirms 3 mēnešiem, 2019.06.28 07:51

Vietējās ziņas