Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgales kultūras programmā pērn sadalīti 76 000 eiro

Zemgales kultūras programmā 45 projekti pagājušajā gadā ieguvuši 76 000 eiro atbalstu, informēja Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.

Nepilna gada laikā reģiona divās lielākajās pilsētās un 20 novados pavisam īstenoti 45 projekti. Kālis pauda, ka tas ir nozīmīgs pienesums kultūras nozares attīstībai, sekmējot zemgaļu un sēļu materiālās un nemateriālās kultūras daudzveidības saglabāšanu, kā arī tās pieejamības nodrošināšanu visattālākajās apdzīvotajās vietās.

Programmas īstenošanai ekspertu komisija saņēma 91 projekta pieteikumu, kuros kopējā pieprasītā summa pārsniedza 330 000 eiro. Tā kā finansējuma piešķīrums Zemgalei šoreiz bija 76 000 eiro, atbalstu guva vien 45 projekti. Programmas daļēju vai pilnīgu atbalstu saņēma reģionā iesakņojušos, tradicionālu un starptautisku pasākumu rīkotāji, piemēram, biedrība "Latviešu karavīrs", kas organizēja Zemgaļu svētkus Tērvetē, Jelgavas pašvaldības aģentūra "Kultūra", kas rīkoja ikgadējo lielformāta keramikas uguns skulptūru festivālu Pasta salā un Koka skulptūru festivālu pilsētvidē. Plašāka nekā citugad izvērtās dobelnieku piedāvāto Kultūras dienu programma Ceriņu dārzā ar glezniecības plenēru un izstādi, ar vairākiem koncertiem dažādām gaumēm.

Līdzfinansēts arī jauniešu kamerkora "Balsis" garīgās mūzikas koncerts Īles dievnamā, kamermūzikas dienu norise Pļaviņās, operas dienas Jēkabpilī, koncertcikls "Dzimuši Bauskai", kā arī Liepājas simfoniskā orķestra koncerti Rundāles pilī ar sešiem jauniestudējumiem.

"Atzīmējot Ribbes vējdzirnavu 150.gadskārtu, par krāšņiem tautas mākslas svētkiem izvērtās biedrības "Kalējs kala debesīs" rīkotais deju lieluzvedums "Saule rudzu laukā", ar tūkstošs dejotājiem no dažādiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kā arī Ābeļu pagastā izskanējušais koncertuzvedums "Sēlija rotā", kas pulcēja aptuveni 1500 apmeklētāju," par notikušajiem pasākumiem informēja Kālis.

Kultūras programmas atbalsts ticis arī Kalēju dienas aktivitātēm Aizkraukles novada muzejā "Kalna ziedi". Savukārt zemgales keramiķu atstātā mantojuma izpētei un popularizēšanai kalpoja Krustpils novada amatniecības centrā "Māzers" organizētās lekcijas, meistarklases un izstāde.

"Par to, ka Zemgalē teātra spēlēšanas tradīcijas ir dzīvas vēl kopš Ādolfa Alunāna laikiem, liecina popularitāti iemantojušais amatierteātru festivāls "Pērses krastos" Kokneses novadā, "Bīne" Jelgavas novadā un "Vezums" Bauskas novadā, kuru norise arī šajā Kultūras programmā guva finansiālu atbalstu,"skaidroja plānošanas reģiona pārstāvis.

Virkne citu projektu bija vērsti uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nelielos, bet nozīmīgos remonta vai restaurācijas darbos. Tā baušķenieki veica Viļa Plūdoņa muzeja krājuma priekšmeta, pagājušā gadsimta 20.-30.gadu bufetes restaurāciju, kas tagad apskatāma muzeja ēdamistabā, bet pilsētas muzejā veikta unikāla 19.gadsimta spēļu galdiņa restaurācija. Savukārt Dobeles novadā, sagaidot Bērzes baznīcas 200 gadu svinības, atjaunots dievnama zvanu torņa krāsojums, telpu remonts veikts arī Jelgavas novada Lielvircavas baznīcā, Pļaviņu novada Gostiņu baznīcas fasāžu atjaunošanai izstrādāts tehniskais projekts, bet Vecumnieku novadā veikta vietējā dievnama arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.

Patlaban Zemgales plānošanas reģionā sagatavots jauns projekta pieteikums nākamās, 2020.gada Kultūras programmas ieviešanai, ko pirms iesniegšanas konkursa rīkotājiem - Valsts Kultūrkapitāla fondam un AS "Latvijas Valsts meži" - plānots izskatīt Zemgales Attīstības padomē.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas