Iecavas vidusskolas divpadsmitie – nākamo soli spers apņēmīgi un ar asprātīgu garu

Iecavas vidusskolas divpadsmitie šogad ir līksmi, asprātīgi un aizrautīgi, un sarunas ar jauniešiem atklāj – viņi ir labi apsvēruši tālāko dzīves ceļu un izmantos visu, ko skola devusi izglītībai un patstāvībai.Sadarbība ar pedagogiem bijusi abpusēji bagātinoša, skolotāji uzsver jauniešu nosvērtību un māku risināt visu ar vēsu prātu, pierādot – beigās viss būs labi!Katrs savā virzienāIecavas vidusskolas 12.a klasei skolā ir sava īpaša vieta jeb skabūzis – neliela garderobe pie klases, šajā skolā ekskluzīva telpa. Jaunieši stāsta, ka tur notiek viss – mācīšanās, norakstīšana, attiecību skaidrošana, apspriedes, sarunas par tēmām, kādas vien var iedomāties, plānu kalšana, atpūta... Kā atklāts telpas mājīgums un plašais pielietojums? «Mums bija bail iet no tās ārā,» pajoko puiši. Bērnībā, proti, 6. klasē, nelielā telpa bijusi sadalīta zēnu un meiteņu zonā, ja kāds neatļauti pārkāpa nolikto robežu – dabūja ar kurpi! Tagad skaidrs, kā apavi pazūd... Ar garderobi saistīts, viņuprāt, šajā skolā turpmāk maināmais – to vajadzētu lielāku, bet skolas ēdnīcā vajadzētu piedāvāt kebabus.Šī klase dejo no pirmā skolas gada. Jaunieši izveidojuši nelielu mūzikas grupu – spēlē klavieres, vijoli, kokli, ģitāras, šogad uzstājas skolas pasākumos. Arī pēc skolas beigšanas sola uzspēlēt un padziedāt kopā. 12.a nereti ir labākā dažādās skolas komandu sporta sacīkstēs, jo viņu prasmes ir daudzpusīgas.Audzinātāja Milita Pīlādze, mūzikas skolotāja, paslavē savējos par ļoti labu mācīšanos – no 22 skolēniem izcilnieki ir puse. Tad jau eksāmeni nebiedē? Par to viņi tik droši nav. Tiesa gan – jo vairāk zini, jo labāk saproti, cik daudz vēl nezini.Audzināmie skolotājai nemitīgi atgādinot, lai viņa lieki neuztraucas, viss būs kārtībā. Pati pirms 35 gadiem absolvējusi šo skolu, M. Pīlādze saka – viņas klase bijusi fantastiska, salidojumos no 22 klasesbiedriem nekad nav mazāk par 18. Tāpēc viņa vienmēr ir gribējusi savos audzināmajos arī radīt šo tuvības izjūtu, kas, šķiet, šoreiz ir izdevies.Ar šo kolektīvu M. Pīlādze ir kopā no 9. klases, saņemot bērnus pēc brīnišķīgas sākumskolas audzinātājas un pāris gadiem mainīgu aizbildņu. «Esam saglabājuši deju kolektīvu, viņi dejo, dzied, spēlē un… arī rēķina,» priecājas skolotāja, kurai pašai šīs klases matemātikas mācību virziens neesot tuvs. «Kopā rezultāts nav slikts,» secina skolotāja, atzīstot, ka ar katru klasi arī pati mācās arvien ko jaunu.Kolektīvs nav vienādojis šo jauniešu profesionālās izvēles virzienus – viņi domā par dažādām radošām jomām, vairākiem mērķis ir eksaktās zinības, citi raugās uz pieprasītām praktiskām profesijām, arī ekonomiku, ķīmiju. Pēc studijām varēs dibināt paši savu ciematu – Jauniecavu, kur būs visi vajadzīgie profesionāļi.Pēc jautājuma par vērtīgāko skolas devumu jaunieši ietur pauzi un draudzīgi iesmejas – labs jautājums! Tā esot tik daudz, ka grūti izvēlēties. Visus labos vārdus jau uzrakstījuši un pateikuši žetonu vakarā. Jā, viņi jūtas gatavi patstāvīgai dzīvei, jo – nav jau izvēles, tāpat skolā vēl vienu gadu neļaus palikt! Šķiet, šajā klasē vairākums jauniešu lielos kārtējā dzīves sliekšņa jautājumus jau sev ir atbildējuši, atliek tikai spert soli un mēģināt.Nosvērti un citādiIecavas vidusskolas 12.bē klases topošajiem absolventiem patīk izcelties, būt atšķirīgiem, tāpēc arī šāds klases apzīmējums – pēc pašu lūguma. Skolā jaunieši ieguvuši prasmi uzvesties un būt patstāvīgiem. Nākotnes profesijas viņi plāno vairākos virzienos – ķīmija, tūrisms, ekonomika, bioloģija, medicīna. No eksāmeniem lielākā daļa nebaidās, dažs tikai pēc žurnālistes jautājuma attopas, ka tie būs jau šogad. Jaunākiem skolēniem novēl izmantot iespējas apmeklēt konsultācijas un mācīties, mācīties, mācīties... Skolotājiem topošie absolventi novēl izturību. Ir daži, kuri plāno pagaidām atstāt Latviju un nogaidīt, kamēr situācija šeit stabilizēsies un atjaunosies izaugsmes iespējas jauniešiem.12.bē klases audzinātājs ģeogrāfijas skolotājs Andrejs Indāns intervijas dienā bija izbraucis, tāpēc atstājis rakstisku vēsti par – īpaši uzsvērts ar pasvītrojumu – «savu klasi»: «Ar savas klases skolēniem esmu kopā jau labu laiku – ar dažiem astoņus, ar dažiem trīs gadus. Par savu klasi varu teikt tikai to labāko. Ir patīkami, ka jaunieši izauguši par gudriem, pieklājīgiem un sirsnīgiem cilvēkiem. Manuprāt, lielākā daļa no viņiem būs gudrāka par mani un manu paaudzi un dzīvē daudz sasniegs, piepildīs savus sapņus un mērķus. Vecākiem varu teikt paldies par labu bērnu audzināšanu.»Praktiski un draudzīgiTrešās absolventu klases – 12.c – jaunieši atzīst, ka labākais ieguvums skolā ir draugi, zināšanas un patstāvība. No eksāmeniem šī klase nebaidās – ja jau tikuši galā ar devīto, tad jau divpadsmito arī uzvarēs! Jaunākiem skolēniem viņi novēl vairāk mācīties un piedalīties ārpusklases nodarbībās, bet skolotājiem – pacietību un labvēlību.Klases audzinātāja Ilvija Ķurbe, bioloģijas un ķīmijas skolotāja, kopā ar dažiem audzēkņiem ir jau no 5. klases, tomēr lielākā daļa 10. klasē atnākusi no citām skolām – Ķekavas, Īslīces, Salgales. Saliedēšanās posms nav bijis viegls, tomēr skaists – kopīgas ekskursijas pa Latviju un Igauniju. Katru mācību gada noslēgumu svinējuši ar desiņu cepšanu un dažādām sportiskām aktivitātēm zaļumos, šim priekam vietu kempingā laipni atvēlējuši Reiņa vecāki. Īpaša bijusi Ziemassvētku pīrāgu cepšana pie skolotājas. «Daudzi jaunieši ir ļoti saimnieciski, pīrādziņus un citu prot cept ne tikai meitenes, bet arī puiši, piemēram, Andrim sanāk lieliskas magoņmaizītes,» priecājas pedagoģe.Audzinātāja īpaši slavē Sintiju, kura vienmēr uzņēmās saimnieciskās lietas, kā arī sveica klasesbiedrus dzimšanas dienās ar nelielām pārsteiguma dāvaniņām klases vārdā. Šiem jauniešiem praktiska darbošanās ir ierasta – Sintijas vecāki audzē zirgus, Ievas ģimenei ir piena lopkopības saimniecība, arī lauku darbi nav sveši. Mārtiņš Briedis prot remontēt auto, nākotni, iespējams, saistīs ar tehniku. Daži skolēni jau ieguvuši autovadītāja tiesības, daži vēl mācās braukt. Ruslans piedalās medībās. Māra ar Agnesi apmeklē angļu un spāņu valodas kursus. Reinis piedalās Eiropas Jauniešu parlamenta rīkotajos pasākumos, kur daudz jārunā angliski. Mārtiņš Ērglis ir labs vieglatlēts, saņēmis novada balvas kā labākais jaunatnes sportists. Viesturs spēlē basketbolu.Par nākotnes plāniem domas ir dažādas. Daži jau ir izlēmuši un tam arī gatavojas, citi vēl domā. 12.c klases jauniešu domas par tālāko dzīves ceļu vēl nav tā īsti noteiktas vai arī nav vēl atklājamas. Dažs min militāro karjeru, cits domā par maijā atveramo Vācijas darba tirgu. Vairākums tomēr paliks Latvijā, lai iegūtu pirmo augstākās izglītības pakāpi un pēc tam, iespējams, turpinātu studijas ārzemēs. Pavīd plāni studēt gan elektrotehnoloģiju, gan pedagoģiju un psiholoģiju, gan zobārstniecību. Daudzus tomēr uztrauc neziņa par reformām augstākajā izglītībā.Skolotāja saviem jauniešiem nākotnē novēl saglabāt cilvēcību, būt krietniem un vienmēr ar prieku satikt savus klasesbiedrus.  NO ŽETONU VAKARĀ PAUSTĀBērnība: aukstas, sniegotas ziemas, putnu barotavas, pilnas ar spārnotu dzīvību. Brīži, kad šķita, ka vienmēr palikšu bērns, bet gribējās būt pieaugušam, kaut gan tagad ar lielāko prieku vēlētos atgriezties. Reinis, 12.c.Skola: kad mācījos pirmajās klasītēs, skatījos uz divpadsmitajiem un šķita, ka viņi ir ļoti lieli, toreiz domāju, kaut es ātrāk būtu tāds. Tagad skatos uz klasesbiedriem un nemaz nešķiet, ka esam jau tik lieli. Kārlis, 12.a.Nākotne: ir patīkami raudzīties uz to, kas bijis skolā un bērnībā, bet nu kļūstu pieaugusi un sāku plānot savu nākotni. Lai gan ir tik daudz jautājumu, uz kuriem pati nespēju atbildēt, šobrīd to arī negrasos darīt, jo zinu, ka nākotne pati rādīs ceļu un saliks lietas pa plauktiņiem. Patiesībā ir samērā baisi par to domāt un īsti pat negribas atzīt, bet mazliet bail man ir. Tas ir tāpat, kā iet uz skolu pirmo reizi, tieši tāpat ir spert soli uz priekšu nākotnē. Tomēr zinu, ka viss izdosies un visa nākotne ir atkarīga no manis pašas. Māra, 12.c. 

Pievieno komentāru

Citas ziņas