Bauskā uzņem ģimnāzistus no Dobeles, Jelgavas un Ogres

Bauskas Valsts ģimnāzijā piektdien, 30. novembrī, uzņemti ģimnāziju radošās dienas dalībnieki no Dobeles, Jelgavas un Ogres.Bauskas sākumskolas zālē mājinieki ciemiņiem rādīja savus talantus. Ģimnāzists Ritvars Māsāns uzstājās ar ģitāras spēli, Ieva Gudaņeca viesiem veltīja dziesmu, Emīls Jātnieks un Inese Vāvere dejoja.Katra ģimnāzijas komanda bija sagatavojusi prezentāciju par savu skolu un pilsētu. Baušķenieki atklāja, ka lepojas ar skolotājiem, ārzemju draugiem, ir komunikabli, radoši, sportiski un draudzīgi. Ogrēnieši, tāpat kā baušķenieki, dzīvo upju ielokā, ir spēcīgi dabaszinībās, spēlē florbolu un ir ļoti muzikāli.Dobelnieki nekautrējās no savas komandas nosaukuma – «Zaķuki», kā viņus ikdienā dēvē klases audzinātāja. Ģimnāzijai, kura šogad svinēja 90. jubileju, ir savas formas. Izglītības iestādē darbojas koris «Sadziedis» un deju kolektīvs «Solis». Dobele var lepoties ar daudziem slaveniem novadniekiem – Annu Brigaderi, Ansi Lerhi-Puškaiti, dainu tēvu Krišjāni Baronu, ministru prezidentu Kārli Ulmani, prezidentu Albertu Kviesi un selekcionāru Pēteri Upīti. Mūsdienu Dobele ir gan bagāta ar vēsturiskiem objektiem – pilsdrupām, luterāņu baznīcu un atjaunoto tirgus laukumu, gan ar spēcīgiem uzņēmumiem, piemēram, «Dobeles dzirnavnieks» un «Rūķīšu tēja».Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēni iejutās dažādos tēlos – Rainis, Aspazija, skolotājs Jānis Greste un tipiska padomju sieviete stāstīja par savu pilsētu. Jelgavnieki izpildīja savulaiks Noras Bumbieres dziedāto dziesmu «Vēl nav par vēlu».Pēc tam ģimnāziju komandas ieņēma starta pozīciju, lai sāktu dalību konkursā «Mūsu Zemgale». Vispirms jauniešiem bija jāsameklē četri kartē atzīmētie objekti – Bauskas Centrālā bibliotēka, Tautas lietišķās mākslas studija, Novadpētniecības un mākslas muzejs, Rātsnams.Bibliotēkā ģimnāzistus sagaidīja skolotājas Vija Cerusa un Inese Karūsa, iejutušās Viļa Plūdoņa un Annas Brigaderes tēlos. Viņas dalībniekus aicināja sacerēt apsveikuma runu, veidot kolāžu par kādu latviešu rakstnieku, iestudēt fragmentu no poēmas un spēlē savietot pareizi autorus ar to daiļdarbiem. Jelgavnieku komēdijas žanrā iestudēto Viļa Plūdoņa «Pie vistu kūts» «pats rakstnieks» novērtēja kā izcilu.Tautas lietišķās mākslas studijā vadītāja Sandra Ķisele pārbaudīja jauniešu zināšanas par tautas tērpiem. Dobelnieki mācēja nosaukt galvenos simbolus, kas izmantoti Zemgales brunčos, kā arī pastāstīt par rateni, ņieburu, villaini, taču nezināja, kas ir mudurs un apaudi. Viņi izgatavoja glītus rotājumus eglei no dabiskiem materiāliem – dzijas, salmiem.Pēc ekspozīcijas aplūkošanas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī Rātsnamā ģimnāzistiem vajadzēja atbildēt uz vēstures skolotāju Daigas Telneres un Sarmītes Ābelnieces sagatavotajiem jautājumiem. Turklāt ģimnāzisti iepazinās ar senajām mērvienībām un ierīcēm.Pēc pusdienām komandas devās uz Bauskas pili, kur muzeja speciāliste Ilona Taure jauniešiem iemācīja trīs viduslaiku dejas. Turpat notika apbalvošana. Viena no piemiņas veltēm bija skolēnu mācību uzņēmuma projektā tapušie Ulda Urtāna suvenīri.«Konkursā vislabāk veicās Ogrei, par puspunktu atpalika Jelgava, trešo un ceturto vietu dala Bauska un Dobele. Mūsu skolēni bija ļoti viesmīlīgi, tādēļ ļāva ciemiņiem uzvarēt,» stāsta pasākuma idejas autore Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece metodiskajā darbā Malda Ignatjeva. Viņa cer, ka šādas tikšanās kļūs par tradīciju.

Pievieno komentāru

Izglītība