Jauni rādāmkociņi un literatūras skapītis

Pirms gada Bauskas 1. vidusskolas dzimtās valodas skolotājiem eksistēja vīzija, kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas varētu izmantot stundās. Piedaloties projektā «e-izglītības risinājums latviešu valodas un literatūras mācīšanā», iecere ir kļuvusi par realitāti.  Pie Vijas Cerusas, pilsētas 1. vidusskolas skolotājas, latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītājas, «Bauskas Dzīve» viesojās, lai gūtu priekšstatu par tehnoloģiju pielietojumu stundās. Dzimtās valodas kabinets pagājušajā gadā tika iekārtots ar projekta sadarbības partneru - Bauskas pilsētas Domes, «Lattelecom» un SIA «Microsoft Latvija» - finansiālu atbalstu. Kabinets ir nodrošināts ar datoru, projektoru, ekrānu, skeneru, interaktīvo tāfeli, digitālo fotoaparātu, WEB kameru un interneta pieslēgumu. Rajona latviešu valodas skolotājiem ir izveidota arī intervide - portāls «Litera» -, kurā projektā iesaistītās skolotājas ievieto pašu izstrādātos mācību materiālus valodā, literatūrā, mākslā, mūzikā, ārpusstundu darbā. Portālā notiek arī skolotāju saziņa. Projektā «e-izglītības risinājums latviešu valodas un literatūras mācīšanā» piedalās Iecavas, Uzvaras un Bauskas 1. vidusskolas skolotājas. «Tie ir mani jaunie rādāmkociņi,» joko Vija Cerusa, demonstrējot ārējās atmiņas ierīci, ko datorlietotāji sauc angļu vārdā «flash». Pedagoģei tādas ir trīs. Vienā ierakstīti programmas «Word» dokumenti, otrā - programmā «Power Point» veidotas prezentācijas, bet trešajā glabājas dažādi dokumenti. Par moderno tehnoloģiju lieliskāko paraugu pedagoģe uzskata pieskārienjutīgo tāfeli, kam ir trejādas funkcijas. Tāfele var kalpot kā parasts ekrāns, kā virsma, uz kuras rakstīt un kā interaktīva vide ar daudzām iespējām. Vienlaikus var demonstrēt tekstus, attēlus, mainīt laukus, izdzēst, papildināt rakstīto, zīmēt. «Kopš stundās tiek izmantota interaktīvā tāfele, vairāk laika paliek diskusijām un darbam grupās. Vizualizēti teksti un shēmas, kā arī atsevišķu tematu prezentācijas daudz labāk paliek atmiņā. Stundas ir kļuvušas interesantākas, mēs nemaz negarlaikojamies,» atzīst 10. klases skolniece Anete Jaunzeme. Mācību materiālus pedagoģe gatavo mājās vēlos vakaros. Vijas Cerusas digitālajā «literatūras skapītī» ir ap 100 pašas izstrādātu tematu, bet portālā «Litera» papildus ir pieejams ap 40 projektā iesaistīto dzimtās valodas skolotāju sagatavoto materiālu. «Vienas nopietnas prezentācijas izstrādei nepieciešamas vismaz trīs stundas. Vienkārša mācību materiāla sagatavošana aizņem vienu stundu. Laika patēriņš, protams, ir milzīgs, bet jaunās tehnoloģijas man ir atvērušas «otro elpu», lai gan slodze ir kļuvusi ievērojami lielāka. Taču valstī pastāv kāda nopietna problēma. Skolās jaunajām tehnoloģijām vajadzēja nokļūt reizē ar jauniem, centralizēti izstrādātiem mācību līdzekļiem, ko katrs pedagogs pēc saviem ieskatiem varētu papildināt vai mainīt. Pašlaik mācību satura izstrāde un kvalitāte ir atkarīga tikai no priekšmeta skolotāja, viņa uzņēmības, darbaspējām un datorprasmēm. Izglītības iestāžu iespējas arī nav līdzvērtīgas. Tā, piemēram, mācību stundās Bauskas rajonā interaktīvo metodi izmanto tikai Vecumnieku, Misas un pilsētas 1. vidusskolā. Domāju, ka paies apmēram desmit gadu, kamēr tās būs pieejamas arī mazajās lauku skolās,» spriež Vija Cerusa. Vienlaikus pieredzējusī skolotāja atzīst, ka tehnoloģiju izmantošana ir tikai viena no mācību procesa formām, jo bez grāmatām nevar iztikt. Viedokli par to, ka dažādas metodes cita citu papildina, pauž 11. klases audzēknis Arnis Vaivars: «Agrāk stundās tikai klausījāmies, bet tagad arī aktīvi skatāmies, vairāk diskutējam. Interaktīvie materiāli, ko skolotāja demonstrē uz tāfeles, ir konspektīvi. Lai padziļinātu izpratni par tematu, ir vajadzīga arī mācību grāmata. Vēl man patīk, ka stundās tiek rādītas arī skolēnu veidotās prezentācijas, ko autori paši komentē.» Vija Cerusa piemetina, ka interneta pieslēgums var nodrošināt tiešsaistes režīmu ar Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, lai mācību stundā organizētu videokonferences. Ar muzeju pilsētas 1. vidusskolai 2006. gadā ir noslēgts sadarbības līgums. Aizvadītajā mācību gadā literatūras stundās notikušas videokonferences par J. Poruku, A. Pumpuru, A. Eglīti. Tehnoloģijas tiek izmantotas arī citu priekšmetu, piemēram, matemātikas, mācīšanā, taču latviešu valodas un literatūras stundās vispilnīgāk atklājas veidi, kā mācību procesu padarīt saturīgāku.

Pievieno komentāru

Izglītība