Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldības noraizējušās, ka ar koeficientu maiņu pedagogu algām sāksies mazo skolu slēgšana 18

Pašvaldības ir noraizējušās, ka līdz ar jaunu koeficientu ieviešanu mērķdotāciju sadalē pedagogu algām sāksies mazo lauku skolu slēgšana.

Izglītības un zinātnes ministrija šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Kultūras un izglītības komitejā iepazīstināja ar izstrādāto grozījumu projektu par mērķdotāciju sadales principiem un saņēma kritiku par slēptiem plāniem likvidēt mazās skolas. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, ieviešot jaunu koeficientu skolu kategorijā, kur skolēnu skaits ir līdz 100 bērniem, pozitīvu ieguvumu nebūs un tieši pretēji - mazās skolas būs jāslēdz vai jāapvieno.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka ministrijai, gatavojot grozījumus, izaicinošākais bija definēt, kas ir maza skola. "Tas ir pirmais solis, ka mēs mazajām skolām piemērojam koeficientu no 0,75 uz 1 no 1.septembra. Mēs esam sākuši soli uz mazo skolu atbalstīšanu. Bet darbs vēl ir jāturpina. Es nesaku, ka tas ir pēdējais, ar ko mēs nākam klajā, modelējot principu "Nauda seko skolēnam". Mūsu mērķis ir šo principu maksimāli vienkāršot," skaidroja ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka patlaban vēl nav precīzas definīcijas, kas ir maza skola, taču attiecībā uz principu "Nauda seko skolēnam" ir noteikts, ka tie ir 100 bērni.

Tomēr uz šo skaidrojumu LPS komitejas locekļi norādīja, ka, diskutējot un domājot, kāda būs definīcija mazajām skolām, vairs nebūs mazo skolu, kam šo definīciju piemērot. Jau tagad mazajās lauku skolās bērnu skaits turpina samazināties un arī skolotāju skaits samazinās, jo skolotājiem nav finansiāli izdevīgi pāris dienas nedēļā mērot ceļu uz attālajām skolām, lai pasniegtu, piemēram, fiziku vai bioloģiju. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs norādīja, ka Rēzeknes novadā lielākā daļa skolu ir kategorijā zem 100, līdz ar to no atbalsta nebūšot labuma.

Bauskas novada pašvaldības pārstāve Aija Spriņķe aicināja līdz brīdim, kamēr nav izstrādāta mazo skolu programma, atstāt līdzšinējo kārtību, ka pašvaldības pašas sadala mērķdotācijas.

Tikmēr LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis aicināja atteikties no principa "Nauda seko skolēnam" un norādīja, ka patlaban tiek atbalstīti pensionāri, kuri var atļauties strādāt skolās, jo viņiem paralēli tiek maksātas arī pensijas. Viņš aicināja ministriju saprast, ka patlaban notiek virzība nepareizā virzienā un nevajag nevienam finansējumu atņemt, bet gan pielikt klāt.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi paredz mainīt slodzes koeficientus pedagogu algām. Piemēram, ir plānots sniegt finansiālu atbalstu pašvaldību pamatskolām, kurās skolēnu skaits ir 100, paaugstinot koeficientu no 0,75 uz 1. Ministrija skaidro, ka skolās, kur skolēnu skaits ir 100 un vēl mazāks, ar pašreizējo koeficientu nav iespējams nodrošināt pamatizglītības programmu īstenošanu.

Lai pasargātu skolas ar lielāku skolēnu skaitu no nepamatotas mērķdotāciju pārdales starp izglītības iestādēm, jānosaka, ka pašvaldība pārdala finansējumu tikai tādēļ, lai kādā no izglītības iestādēm nodrošinātu pedagogu darba samaksu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai zemākai mēneša darba algas likmei par izglītības programmā noteikto apmaksājamo stundu skaitu, nevis noteiktu visiem pedagogiem vienādas algas attiecīgajā pašvaldībā. Izglītības un zinātnes ministrija arī skaidro - lai nodrošinātu taisnīgu valsts budžeta līdzekļu sadali un novērstu pārāk lielu pedagogu darba samaksas diferenciāciju starp novadiem un republikas pilsētām, ir jānosaka lielāka pedagogu un skolēnu attiecība gan republikas pilsētās, gan arī novados, kur izglītības iestāžu tīkla sakārtošana vēl jāturpina.

Noteikumi paredz noteikt normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi - novados tie ir 8,3 pret 1, bet republikas pilsētās - 10,5 pret 1. Bet teritoriālā blīvuma koeficientu paredzēts samazināt no 1,3 uz 1,2. Savukārt profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi skolēnu skaitam plānots piemērot koeficientu 1,2, programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi - 1,3.

Grozījumi tapuši, jo ministrija ir izvērtējusi programmu koeficientus un secinājusi, ka dažas programmas var īstenot ar mazāku finansējumu, nekā noteikts līdz šim, savukārt citās - nepieciešams papildu atbalsts, sevišķi iekļaujošajā izglītībā.

Pievieno komentāru

Komentāri 18

nāra Māra

Šitā ministrija rēķināt prot, to jau redzējām. 6 miljoni šurp vai turp- sīka vienība.

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 10:20

:)

Sen tās mazās skolas vajadzēja likvidēt, šausmīgas saimnieciskās izmaksas, zema izglītības kvalitāte, neskatoties, ka klasē sēž 8 bērni. Man individuālajā konsultācijā ir vairāk, nevar salīdzināt darbu ar 8 bērniem un darbu ar 30 bērniem stundā. Lauku mazajās skolās14.00 skola jau skola tukša un atslēga priekšā. Vasarā pēc 15.00 nav neviena darbinieka, ne sekretāres, ne apkopējas...Varbūt vajag drusku paskatīties, kā to naudiņu izlieto un tad bļaut.

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 14:14

skolotāja

Proatms, vajadzētu likvidēt!!!!Visu vajag likvidēt, kam vajag - bērniem, vecākiem????Kas mazās skoliņas aizstāvēs ???Lielas skolas atstāsim, pārējo visu zem āmura!!STULBUMA KALNGALS!!!!

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 18:24

geņa

Pilnīgi piekrītu -- par visiem 100%
Mūslaikos svarīga ir izglītības kvalitāte, lai mūsu bērni varētu iegūt patiešām labu izglītību, fizisko sagatavotību un mesties Lielajā dzīvē - konkurēt darba tirgū!
Tas ko te nes atsevišķi eksemplāri - ir klajš populisms - komunisma paliekas

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 19:12

piekrītu

Esmu PRET to, ka nīkuļi jāsaglabā tikai tamdēļ, lai pensionēti iesīkstējuši padakoki , kas pat nepaaugstina savu kvalifikāciju, lai dotu mūsu bērniem labāko ko var dot, saņemtu peimaksas pie pensijas algas veidā.

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 19:20

i

Laikam skolai tuvumā neesat stāvējis.14.00 skola ciet? Vai visas lauku skolas esat apbraukājis?Manā skolā skolotāji ir vismaz līdz 16.00-17.00.Un lauku skolās kontingents ir daudz smagāks,jo tos bērnus pilsētas skolām nevajag.

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 22:00

@

Nu tad ej strādāt uz to laimes zemi, kur skolotājiem par velti algas maksā, bet pirms tam uz kādu latviešu valodas stundu, tur pamācies drusciņ, jo ar pareizrakstību drusku tā kā klibo. Bet varbūt pie tiem trīsdesmit nemaz tik daudz nevajag mācēt?

pirms 6 gadiem, 2013.07.28 21:05

$$$

Nu tad ej strādāt uz to laimes zemi, kur skolotājiem par velti algas maksā, bet pirms tam uz kādu latviešu valodas stundu, tur pamācies drusciņ, jo ar pareizrakstību drusku tā kā klibo. Bet varbūt pie tiem trīsdesmit nemaz tik daudz nevajag mācēt?

pirms 6 gadiem, 2013.07.28 21:06

atbalsts

Nu nav jēgas tām mazajām skolām. novados autobusi izvadā visus- gan lielus, gan mazus. mazās skolas ir naudas izšķērdēšana. Kāda jēga, ja divas klases apvienotas, un pat tad nav astoņu bērnu. Nu nevar būt viena samaksa skolotājam lielajā skolā un mazajā. Darbs ir pavisam cits- saku no pieredzes, jo esmu izbaudījis uz savas ādas.

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 21:42

Bijušā no lauku skolas

Piekrītu

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 22:41

:)

Vai tad nav skaidrs kuros vārtos ir šitais raksts? Vajag aizstāvjus, ko citu, ja ne mazo, potenciāli likvidējamo skolu direktorus u.c. Labākos pedagogus paņems lielās skolas, sliktākajiem -diemžēl... dabīgā izlase.

pirms 6 gadiem, 2013.07.24 23:01

bbb

komentāri ;sobrīd bliež tikai vienos vārtos. mazo skolu slēgšana nenozīmē tikai učukus.!!!!!!!!! un mistisko izglītības kvalitāti. tā, it kā mazo skolu skolotājiem būtu arī mazāks diploms izsniegts. tā nav. aizklapēt var. un pēc tam? kas notiek ar cilvēkiem šajās vietās? tur paliek melnais caurums un bezceris. visi kaut cik kustētvarošie dodas Rīgas virzienā vai uz lidostu. paliek invalīdi un uzskaitē esošie. to bērni tad arī jāskolo. kādas problēmas tie nes, zin Bauska, kad netika galā ar madžulēnu, tagad arī Jaunjelgavas variants. zinu, ko runāju.

pirms 6 gadiem, 2013.07.25 09:39

Olga

pēc komentāriem spriežot, lielo skolu pedagogi ir mācijušies kaut kādās mistiskās , spēcīgās un prestižās augstskolās, bet mazo skolu pedagogi te pat Lavijas Universitātātēs????Visi beiguši vienas un tās pašas skolas, arī mazo skolu pedagogi ir tik pat zinoši, talantīgi un strādāt griboši , kā lielo skolu pedagogi, nevajag bārstīties ar apvainojumiem. Nezinu, kas te komentē, bet sajūta, ka tie kuriem ir izdevīgi slēgt mazās skolas, lai pašvaldības budžetā ietaupītu naudu, bet uz kā rēķina????

pirms 6 gadiem, 2013.07.25 11:00

bbb

nu paprasiet Vecumniekiem un Melngailim, kāds ieguvums ir 2 slēgtas skolas? Kādi biznesa projekti realizēti ēkās, kādas pārmaiņas notikušas iedzīvotāju vidū. Paprasiet Rīgai,Pašvaldību savienībai. Slēgta skola- tas nozīmē iznīkstošu vietu, aizbraucošas ģimenes neskatoties uz to, ka Rīga tikai 80 km. Un varbūt paldies Dievam, ka tikai 80.km.Jauniešu uz laukiem nav, izmācījušies, tie neatgriežas, Tas nozīmē, ka bērnu nebūs. UN MAZA SKOLA IR VALSTS POLITIKAS SEKAS- DEMOGRĀFIJA, EKONOMIKA, nevis pašvaldības vien. Katra šodien maza, kādreiz bija normāla- 100-150-200 skolēnu piepildīta pamatskola, pat vairāk, kultūras centrs, ap kuru notika dzīve. Tad, kad durvis ir aizvērtas, tikai tad sāpīgi nākas apjaust, ka tā /bija kļūda, kuru labot nav iespējams.

pirms 6 gadiem, 2013.07.25 12:38

IZGLĪTĪBA

Pilsētā var apvienot par visiem100% pamatskolu ar citām skolām , kam vajadzīgi direktori un vēl kas pie tik maza skolēnu skaita un kur vēl telpu uzturēšana. Domājiet deputāti ar galvām!

pirms 6 gadiem, 2013.07.25 14:28

lasitajs

Lielajās skolās ir lielāka alga par likmi. Tikai nevajag runāt, ja neziniet. Gribu redzēt, kā 30 skolēnu klasē pilsētas skolotājs veiksmīgi integrēs skolēnus ar mācīšanās grūtībām. Kā ievēros kārtību, ko nosaka normatīvie akti. Lielā klasē švakie bērni tiek ats'tati novārtā. Cik bieži šie skolēni saka PALDIES, ka pieņēma mazajā lauku skoliņā, kur vismaz ar viņu skolotājs aprunājas.
Priecājos, ka mana meita no lielās pilsētas 30 skolēnu klases pārgāja uz mazāku skolu. Tur kā cilvēks jutās.

pirms 6 gadiem, 2013.07.25 14:59

jautājums

Bauskā varētu, mierīgi, likvidēt Bauskas pilsētas pamatskolu, pilsētas bērniem tas nebūtu nekas briesmīgs, pietktu ar divām skolām mazajā Bauskā, kapēc jāķeras klāt lauku skoliņām???

pirms 6 gadiem, 2013.07.25 15:24

skats no malas

kādreiz cilvēks bija vērtība,tagad no slimiem ,ne tik veiksmīgiem cenšas atbrīvoties visādos veidos.Nebūs lauku skolu-būs vairāk muļķīšu un būs vieglāk manipulēt ar viņiem.Tikai par šīm drausmīgajām reforām nāksies atbildēt tiem pašiem lēmējiem.Neizglītota tauta ir daudz neiecietīgāka.Tad mīļie padomājiet,pirms slēdziet skolas.Arī jūs paši variet nonākt tādā situācijā,palikt bez darba un iztikas līdzekļiem.Dievs visu redz,pat to,ko jūs gribiet noslēpt no cilvēkiem.

pirms 6 gadiem, 2013.08.01 13:23

Izglītība