Bibliotēkas atbalstītājs viesojas Bauskā

Rihards Felds, latvietis, kurš un 65 gadus dzīvo Lielbritānijas pilsētā Mansfīldā, 27. jūlijā pirmo reizi apmeklēja Bauskas Centrālo bibliotēku, kuras krājumā glabājas viņa dāvātās enciklopēdijas un citas grāmatas. Ienākot bibliotēkas lasītāju apkalpošanas zālē, Rihards Felds iesaucas: «Esmu šo interjeru jau redzējis laikrakstā «Bauskas Dzīve» publicētajās fotogrāfijās. Avīzi lasu diezgan regulāri, jo latviešu sabiedrība tagad ir kļuvusi daudz plašāka, un dzimtenē izdotie laikraksti ceļo no rokas rokā.» Bibliotēkas direktore Baiba Tormane viesi pieved pie plaukta, kur atrodas viņa sūtītās grāmatas – vēsturisku grāmatu kolekcija par Anglijas karaļu dinastijām un pasaules dabas enciklopēdijas angļu valodā. Labvēlis bibliotēkai ir dāvinājis arī bērnu literatūru, kompaktdiskus, filmu kopijas. Direktores dokumentu skapī glabājas Riharda Felda pirms dažiem gadiem bibliotēkas vadībai adresētā vēstule, kurā viņš izsaka sadarbības piedāvājumu. No Lielbritānijas sūtītās grāmatas ceļu pie Bauskas lasītājiem atrada visai neparastā veidā. «Esmu izglītojošas literatūras liels cienītājs, tādēļ grāmatas meklēju Lielbritānijā populārajos «Second hand» veikalos, kas iegūto naudu izmanto labdarībai. Tā kā smago saiņu sūtīšana pa pastu izmaksātu pārāk dārgi, nācās izdomāt labāku variantu. Savulaik no Rīgas uz Notingemu caur Londonu kursēja satiksmes autobuss. Biju pazīstams ar vienu no transporta firmas īpašniekiem, kurš dzīvo Notingemā. Vienojāmies, ka saiņus varēs transportēt par divtik zemāku cenu. Pirms autobuss sāka ceļu uz Rīgu, es informēju Bauskas Centrālās bibliotēkas darbinieces, lai sūtījumu gaida autoostā. Ja reiss notika naktī, tad šoferi atstāja grāmatas tuvējā degvielas uzpildes stacijā. Tagad autobusu satiksme ir slēgta, jo konkurēt ar lidmašīnām sauszemes transports nespēj,» skaidro Rihards. Pašlaik tautietis ciemojas pie māsīcas Valdas Lieknes ģimenes Iecavā. Viņš ir nolēmis veikt dzimtas ciltskoka pētījumus Valsts vēstures arhīvā. Riharda māte Olga Ķēniņa bija iecavniece, bet tēvs – rīdzinieks. Savus radus Latvijā Rihardam izdevās atrast tikai pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Bēgļu gaitās viņš devās 14 gadu vecumā. Feldu ģimenē ir trīs bērni, 11 mazbērnu un pieci mazmazbērni. Rihards teic: «Jaunāko mazmazbērnu vēl neesmu redzējis. Viņš piedzima, kad jau atrados Latvijā. Pirms dažām dienām man un sievai Pegijai bija zelta kāzu jubileja. Svinības nerīkojām, jo viņai vajadzēja palikt Anglijā, lai aprūpētu savu 98 gadus veco māmuļu.» Vairāk lasiet «Bauskas Dzīves» 29. jūlija numurā. 

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide