Es vispirms radītu pašcieņu, bet māju – pēc tam.
Es vispirms radītu pašcieņu, bet māju – pēc tam. Es pirkstus vairāk izmantotu zīmēšanai, nevis norādīšanai. Es mazāk aizrādītu, bet vairāk censtos piesaistīt. Es biežāk dotos pārgājienos un laistu pūķus debesīs. Es pārstātu tēlot nopietno, bet nopietni nodotos rotaļām. Es biežāk bristu cauri pļavām un vairāk lūkotos zvaigznēs. Es vairāk apskautu un mazāk raustītu. Es biežāk, lūkojoties uz zīli, saskatītu ozolu. Es daudz retāk būtu stingra un biežāk ļautos, lai mani pārliecina. Es mazāk domātu par to, cik patīkami apzināties savu varu, bet vairāk tīksminātos par mīlestības spēku. No grāmatas «kā cāļa zupa dvēselei»
