Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

10. jūlijā – 101. Latvijas armijas dzimšanas diena

Šodien, 10. jūlijā, Latvijas armijas 101. dzimšanas dienā, Aizsardzības ministrija aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā «Pasveicini karavīru!», informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle.

Aizsardzības ministrija aicina – ja radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu! Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums.

Akciju «Pasveicini karavīru» atbalsta latviešu populārās mūzikas programma «Latvijas Radio 2». Radio aicina sūtīt sveicienus karavīriem un zemessargiem «Labas apetītes vēlējumu koncerta» īpašajai programmai, kas skanēs piektdien, 10. jūlijā, laikā no pulksten 13 līdz 14. Nosūtīt sveicienus karavīriem un zemessargiem Latvijas Radio 2 «Labas apetītes vēlējumu koncertam» iespējams elektroniski «Latvijas Radio 2» mājaslapā: ej.uz/KaraviriLR2.

Ja nepazīsti nevienu karavīru personīgi, vari apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos – @Latvijas_armija «Twitter», @latvijas-armija draugiem.lv, @latvijas_armija «Instagram» un @Latvijasarmija «Facebook»! Sveicienam sociālajos tīklos aicinām pievienot tēmturi #pasveicinikaravīru, rosina S. Brāle.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona komandieris majors Kaspars Kokins zemessargiem un karavīriem vēl: «Izturību, pacietību un cīņas sparu!»

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers, un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr. 1.

Video: Nacionālo bruņoto spēku attīstība: no Neatkarības kara līdz mūsdienām:

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē