Attālinātā darba iespēju izmantošanā par klupšanas akmeni var kļūt uzņēmumu gatavība ieguldīt IT

Attālinātais darbs, kas ir ienācis daudzu uzņēmumu dzīvē pandēmijas laikā, ar dažādām modifikācijām paliks arī tad, kad visi Covid-19 dēļ ieviestie pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti, liecina pētījumi. Tomēr, lai šāda darba forma būtu nevis problēma, bet iespēja, ir nepieciešami uzņēmumu ieguldījumi informācijas tehnoloģijās (IT). Pagaidām šis jautājums vismaz Latvijā rada bažas.

Iemesls, kādēļ pandēmijas laikā daudziem biroju darbiniekiem ir iepaticies attālinātais darbs, ir saistīts ar divu svarīgu resursu – laika un naudas – ietaupījumu. Daudzi ir sapratuši, ka laiku, ko iepriekš tērēja, braucot uz darbu un no darba, tagad var atvēlēt citām lietām, kā arī elastīgāk plānot savu darba dienu. Tāpat ietaupās līdzekļi, kas iepriekš katru darbadienu bija jāatvēl transportam un maltītēm ārpus mājas.

Arī uzņēmumiem attālinātā darba izmantošana ļauj celt efektivitāti, jo vairs nav nepieciešamas tik lielas biroja telpas un ar tām saistītās izmaksas, kā arī jaunu darbinieku piesaistē ierobežojošs faktors vairs nav to dzīves vieta. Tomēr, lai attālinātais un hibrīddarbs, kad darbinieki daļu laika pavada birojos, daļu mājās, spētu funkcionēt efektīvi, ir nepieciešami ieguldījumi IT un to risinājumos.


IT izmantošana strādājošo darbā aug, Latvijā – stagnācija

2020. gads, kad Eiropā parādījās Covid-19 un nebija nevienas valsts, kur nebūtu dažādas stingrības pakāpes pulcēšanās ierobežojumu, ir audzējis IT izmantošanas rādītājus. Tostarp Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) uzņēmumu darbinieku skaits, kuri tiek nodarbināti, izmantojot datorus ar interneta pieslēgumu, pērn ir pakāpies līdz 56% jeb par diviem procentpunktiem, salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaugums ir par 13 procentpunktiem.

Bez lieliem pārsteigumiem šajā rādītājā Eiropā priekšā ir Ziemeļvalstis, jo Islandē, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā uzņēmumu darbinieku skaits, kuri tiek nodarbināti, izmantojot datorus ar interneta pieslēgumu, pārsniedz 80%. Daudz neatpaliek arī Dānija.

Arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā aizvadītajā pandēmijas gadā šis rādītājs ir audzis un pat straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji.

Lai gan par tehnoloģiju pirmrindnieci Baltijā ir ierasts uzskatīt Igauniju, tajā ziņā, cik plaši uzņēmumu darbiniekiem ir jāizmanto IT tehnoloģijas, pērn pirmajā vietā ir izrāvusies Lietuva.
Ja 2019. gadā abās Latvijas kaimiņvalstīs uzņēmumu darbinieku skaits, kuru darbā tika izmantoti datori ar interneta pieslēgumu, tika lēsts ap 47%, tad pērn Lietuvā šis īpatsvars ir pakāpies līdz 55%, bet Igaunijā – līdz 51%.

Diemžēl Latvijas gadījumā skaitļi liecina par stagnāciju – gan 2019, gan 2020. gadā tikai 44% uzņēmumos nodarbināto darbam izmantoja datorus ar interneta pieslēgumu. Zemāki rādītāji nekā Latvijā no ES valstīm ir vien Portugālē, Rumānijā un Bulgārijā.
 
Tas gan nav arī liels pārsteigums. Pēdējais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) gan ir veidots, balstoties uz 2019. gada jeb pirmspandēmijas laika rādītājiem, tomēr visdrīzāk viena gada laikā nav iespējams panākt milzīgu izrāvienu. Kopumā Latvija starp ES dalībvalstīm šajā indeksā ierindojas 18. vietā, bet sliktā ziņa ir tā, ka nemainīga Latvijas vājā vieta ir digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmējdarbībā. Digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumu darbā DESI vērtējumā esam 23. vietā starp 28 valstīm jeb tuvu astesgalam.


Bažas par mazajiem uz vidējiem uzņēmumiem

No vienas puses, tieši pandēmija var būt devusi krietnu grūdienu tam, lai saprastu, ka bez jaunākajām tehnoloģijām darbs turpmāk ir grūti iedomājams. Tomēr kompānijas "Tet" veiktā biznesa klientu aptauja liecina, ka ieguldījumi tehnoloģijās var kļūt par klupšanas akmeni mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, lai izmantotu priekšrocības, ko dod attālinātais darbs.
"Tet" norāda, ka, salīdzinot ar tādu pašu aptauju pērn, šogad krietni mazāk uzņēmumu plāno izmantot attālināta darba modeli arī nākotnē.

Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē.

Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu. Pēc "Tet" vērtējuma viens no skaidrojumiem varētu būt tehniskais nodrošinājums darbam mājās. Aptaujas dati liecina, ka 48% no aptaujātajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nenodrošina attālinātajam darbam nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, bet 31% to nodrošina tikai daļēji.

Lai gan pandēmijas ietekme ir spiedusi uzņēmumus uzlabot savu tehnisko nodrošinājumu un kopumā situāciju nevar salīdzināt ar pandēmijas sākumposmu, tomēr liela daļa – 40% – no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēl aizvien saskaras ar tehniskām problēmām, kas traucē pilnvērtīgi strādāt attālināti. Strādājot attālināti, par tehnisko izaicinājumu iemesliem Latvijas uzņēmumi visbiežāk min problēmas ar datortehniku, sakaru problēmas un zināšanu trūkumu par tehnoloģijām.

Diemžēl jāsecina, ja šiem faktoriem daudzi uzņēmumi netiks pāri, tad nav ko arī cerēt uz izrāvienu, ko to attīstībā var dot jaunāko tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Visdrīzāk, ja uzņēmums nespēj pilnvērtīgi organizēt savu darbu arī attālinātā režīmā, tad arī citās jomās tehnoloģiju izmantošana krietni pieklibo.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē