Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iedzīvotājiem dalītas izjūtas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu 3

Latvijas iedzīvotājiem ir dalītas sajūtas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad maijā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai viņi atbalsta piedāvātās pārmaiņas, kas radīsies pēc gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas.

Latvijā kopumā reformu atbalsta 36% iedzīvotāju. To neatbalsta nedaudz mazāks iedzīvotāju īpatsvars - 33%, savukārt vēl 31% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Negatīvākā attieksme pret gaidāmo reformu ir Kurzemē, kur to neatbalsta katrs otrais jeb 50% respondentu. Vairāk neapmierināto ir arī Pierīgā, kur negatīvu viedokli par reformu pauduši 39% aptaujāto. Nedaudz mazāks neapmierināto iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē - 39%, tomēr šajā reģionā gaidāmo reformu atbalsta 42% aptaujāto.

Vislielākais atbalsts reformai fiksēts Vidzemē un Latgalē, kur teritoriālo reformu atbalsta attiecīgi 47% un 45% iedzīvotāju. Negatīvu viedokli par reformu šajos novados attiecīgi pauda 33% un 37% aptaujāto, savukārt konkrētu viedokli nevarēja sniegt aptuveni katrs piektais iedzīvotājs.

Visbiežāk konkrēta viedokļa par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu nav bijis Rīgas iedzīvotājiem - saskaņā ar aptaujas datiem viedokļa par to nav 45% rīdzinieku. Atbalstu tai Rīgā pauž 31%, bet neapmierināti ir 24% rīdzinieku.

Kā ziņots, Saeima ir sākusi galīgajā lasījumā izskatīt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu. Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Alīda

Pie iedzīvotājiem pieder tie, kuri maksā nodokļus ar katru gadu lielākus pat par savu īpašumu, savu māju, kuras radīšanā nav ne mazākā valsts un pašvaldības ieguldījuma, un arī tie, kuri arī tāpat maksā nodokļus kā visi iedzīvotāji, bet viņi saņem algu no kopējiem nodokļiem un tajā skaitā arī tādi, kuru amati novadā vai pagastā vispār nav vajadzīgi, izņemot algas saņemšanai, pie tam nesamērīgi lielas algas saņemšanai, un arī tādi, bez kuriem var iztikt, ja tādu amatu nebūtu. Te ir tās dalītās jūtas.

pirms 4 mēnešiem, 2020.06.01 07:46

Lielvīrs

Nosauc 3 amatus, kas nav vajadzīgi UN kuros ir tās "nesamērīgi lielās algas"!
Es nestrīdos, ka ir iespējams, kādas liekas pozīcijas, bet tās "nesamērīgi lielās algas" gan ir galīgi garām arguments.

pirms 4 mēnešiem, 2020.06.01 09:12

Justs

Ciemu izpildkomitejās bija pa 3 -4 darbinieki katrā. Ja salika kopā pa 3-6 ciemi un šo vaidojumu nosauca par novadu, kāpēc tūlīt uzradās amati agrāk nedzirdēti. Pie tam , vesels lērums šo amatu un pie tam, ka pagastos arī vēl amati palika. Ko gan ciema izpildomitejas tā īsti varēja izdarīt kolhozu un sovhozu ražošanas plānu izpildē, iedzīvotāju vēlmju izpildē, bet no viņiem lielākas valdības prasīja.
Tagad, kad ir privātīpašums, nekādu plānu nav, cilvēkiem kapitālisma laikā par sevi jāgādā pašiem. Kāpēc šie amati, kad novada vismazākā amata alga ir 10 reizes lielākā nekā tā bija ciema vislielākā amata algai, ja salīdzina ar to, ko varēja nopirkt un tagad var nopirkt.

pirms 4 mēnešiem, 2020.06.01 17:49

Latvijā un pasaulē