Latvijā bīstamā stāvokļa dēļ vajadzētu slēgt ap 60 tiltu 3

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, pirmdien, 10. augustā, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot "nomesta zemē". Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. "Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?" jautā Bērziņš.

LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs savukārt norādīja, ka 58 tilti Latvijā ir dramatiskā stāvoklī, taču valstī tiekot atļauts braukt pa tiltiem, kuri nav droši. Viņš skaidroja, ka tad jau "jālūdz Dievam cilvēki sargāt uz tiltiem, ja valdība to nedara".

Ceļinieki uzskata, ka valdība aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība "aprij" nacionālo bagātību. Bērziņš skaidroja, ka ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014. un 2015.gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šajā laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai Ministru kabineta noteikumus par 2014.-2020.gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem.

Savukārt pati valdība producējot tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto "Autoceļu sakārtošanas programmu" un apstiprinātās "Transporta attīstības pamatnostādnes".

Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās "manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par "jaunām politikām"". "Saprotams, kāpēc Satiksmes ministrijas ierēdņiem nolaižas rokas - cik tad "jauno politiku" var rakstīt, ja valdība apsola tās skatīt kopā ar budžetu, bet pēc tam par tām aizmirst, kā tas notika, 2015.gada valsts budžetu sastādot," skaidro Bērziņš. Ceļu nozare ar bažām gaidot, kas notiks ar 2016.gadam iesniegtajām sešām "jaunajām politikām" par 52,2 miljoniem eiro, kuras ir tās pašas 2015.gada budžeta veidošanas laikā aizmirstās. "Lietojot jēdzienu "jaunās politikas", ceļu būves inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē," uzsver LCB pārstāvis.

LCB esot satraukta arī par to, ka institūcija, kura pie valdības tika radīta, lai izzinātu strukturālu pārkārtojumu nepieciešamību, - Pārresoru koordinācijas centrs - arī pēc atklātas sarunas ar LCB pārstāvjiem 2015.gada sākumā nav spējusi sakārtot šos nozarei tik svarīgos starpresoru jautājumus. To, ka brūkošie reģionālie un vietējie ceļi apdraud gan uzņēmējdarbību laukos, gan lauku cilvēku iespējas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, šodien uzsvēra arī biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. "Ceļu tīklu, lauku infrastruktūru var salīdzināt ar cilvēka asinsriti - visai sistēmai ir jābūt kārtībā, bez šķēršļiem, pretējā gadījumā nav iespējama pilnvērtīga darbība," viņš atzina.

Lazdiņš, minot virkni piemēru, uzsvēra, ka katru dienu lauksaimniekiem rodas zaudējumi nekvalitatīvu ceļu dēļ. Viņš aicināja atjaunot Autoceļu fondu, ceļu būvē plašāk izmantot publisko privāto partnerību un veikt citus pasākumus.

Ceļinieki žurnālistiem savu sašutumu skaidroja pie viena no īpaši kritiskā stāvoklī esošajiem tiltiem pār Piķurgas upīti Ulbrokā. LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka uz tilta uzklāts jauns asfalts, jaunas margas, taču kapitālajam remontam projektā nauda nav piešķirta un tilts jau apdraud satiksmes dalībnieku drošību. Arī aiz remontiem, kas par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek veikti uz valsts galvenajiem autoceļiem, nepamanīts paliek tukšais valsts budžets reģionālajiem ceļiem.

Aptuveni 4500 kilometriem asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51% (2300 kilometru) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. No valsts pārziņā esošajiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, bet 145 - ļoti sliktā stāvoklī. Lielu to daļu ir nepieciešams nekavējoties slēgt, pirms neesot piedzīvotas traģēdijas.

Pēdējos gados pasliktinoties asfalta un grants ceļu seguma stāvoklim, jo samazināts finansējums programmām "Asfaltēto segu uzturēšana" un "Grants ceļu uzturēšana", bet 2012.gadā tām vispār nebija finansējuma. Aprēķini atklājot skaudru nākotnes ainu - ja reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kā līdz šim, nebūs valsts budžeta finansējuma, ar Eiropas Rekonstrukciju un attīstības fonda līdzekļiem līdz 2020.gadam izdosies sakārtot tikai aptuveni 400 kilometru, kamēr atlikušie 1900 kilometru reģionālo autoceļu tiks atstāti likteņa varā un sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem, kas pašlaik ir apmierinoši - aptuveni 450 kilometru.

Bērziņš uzsvēra, ka valdība attaisnojas ar hronisku naudas trūkumu un no ceļu lietotājiem iekasētos līdzekļus novirza dažādiem citiem izdevumiem, taču nedomā uz priekšu un nerēķina, kur ieguldīt naudu valstij būtu izdevīgāk, domājot ilgtermiņā.

Katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem radot 884 miljonus eiro jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju lielus zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets, bet visai transporta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks, nekā ik gadu uz ceļiem pazaudētie 884 miljoni eiro.

Bērziņš aicināja valdību apzināties, ka Latvija nevar turpināt dzīvot tik izšķērdīgi, tāpēc vairs nedrīkst gadu no gada ceļu sakārtošanu atlikt uz "kaut kad, kad iestāsies vēl lielāks veiksmes stāsts", jo tāds varot arī neatnākt nekad. Auto tiekot lauzti jau tagad, tilti apdraud cilvēku dzīvības jau tagad, tāpēc Ministru kabinetam esot pienācis laiks domāt stratēģiski un nepārlikt problēmas un izdevumus un neieiet vēsturē kā valdībai, kuras laikā tika slēgti ceļi un tilti.

Biedrība LCB kopā ar "Zemnieku saeimu" ar saviem priekšlikumiem solīja vērsties Ministru prezidentes Straujumas izveidotajā budžeta komisijā.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

neparedzēts gadījums

Visvairāk sabrucis ir tilts uz gaišāku valsts rītdienu

pirms 5 gadiem, 2015.08.12 14:58

LCB ar aborigēniem-lauciniekiem - Kaujas sauciens : dod naudu , dod.

pirms 5 gadiem, 2015.08.13 15:17

Latvijā un pasaulē