LPIA pauž neizpratni par ZZS centieniem bremzēt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) atklātā vēstulē kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) un Kultūras ministrijas (KM) parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim paudusi sašutumu un neizpratni par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) centieniem bremzēt KM izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu, aģentūru LETA uzzināja LPIA.

Kā aģentūru LETA informēja asociācijā, LPIA ir nosūtījusi atklātu vēstuli kultūras ministrei, KM parlamentārajam sekretāram, kā arī "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas vadītājam Raivim Dzintaram un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augutam Brigmanim, kurā izsaka savu sašutumu un neizpratni par ZZS frakcijas 2016.gada 31.oktobrī nosūtīto vēstuli KM, kurā ZZS iebilst pret "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu", tādējādi "radot iespēju kādam politiskam spēkam iznīcināt iesaistīto nozaru profesionāļu-ekspertu gada garumā veiktu darbu pie dokumenta izstrādes un saskaņošanas".

"Izstrādājot Latvijas mediju pamatnostādnes un pamatnostādņu īstenošanas plānu, darba grupas sanāksmēs tika aicināti vairāku ministriju, Konkurences padomes, mediju nozaru un pašvaldību pārstāvji argumentēti paust savu viedokli. Izdiskutēts un ņemts vērā vairākuma viedoklis. KM izveidoto dokumentu iesniedza izskatīšanai valdībā, kura to izskatīja, klātesot ieinteresētajām pusēm," vēstulē uzsver LPIA.

Tāpat vēstulē asociācija uzsver, ka, iepazīstoties ar ZZS frakcijas vēstuli, rodas aizdomas, ka minētā novilcināšana var novest pie tālākas nodokļu maksātāju naudas izmantošanas pašvaldību informatīvajos izdevumos pie varas esošā politiskā spēka popularizēšanai. "Mediju politikas pamatnostādņu pieņemšana, mūsuprāt, šādu iespēju stipri ierobežotu, vienlaikus saglabājot izdevuma informatīvo raksturu un uzdevumu," uzsvērts vēstulē.

Jau ziņots, ka ZZS vēlas precizēt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu, lai tajā būtu skaidrība gan par ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, gan par politiku attiecībā uz pašvaldībām piederošajiem izdevumiem.

Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pašlaik neesot iezīmējušies finansējuma avoti, ar ko kompensēt ieceri par reklāmas tirgus atstāšanu. Līdz ar to attiecīgie plāni no mediju pamatnostādnēm būtu vai nu jāizņem, vai atbilstoši jāprecizē.

Savukārt kultūras ministre ir paudusi, ka Latvijas mediju politikas pamatnostādņu saturs vai rīcības plāns mainīti netiks. Viņa norādīja, ka koalīcijas partneriem konceptuālu iebildumu par mediju politikas pamatnostādnēm nebija.

Pēc Melbārdes teiktā, diskusija ir tikai par dokumenta pielikumā iekļauto situācijas aprakstu, kurā lielo pilsētu pārstāvji līdzās citu institūciju viedokļu atspoguļojumam prasa atbilstoši iekļaut arī pašvaldību viedokli, kā arī norādīt uz to, ka pašreizējais mediju regulējums nenovelk skaidru robežu starp komercreklāmu un informāciju par pašvaldību iestāžu, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrību, pasākumiem. Vienlaikus ministre pavēstīja, ka darbs pie jautājuma turpināsies Saeimas Pašvaldību komisijā, kur tiek skatīti priekšlikumi grozījumiem Pašvaldību likumā.

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāna projektus valdības sēdē izskatīs rīt, 8.novembrī.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē