LTRK: Jāļauj strādāt visām nozarēm

Ļaujot strādāt visu nozaru uzņēmumiem, tos vairs nebūtu nepieciešams subsidēt, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirgotāju un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušajā nedēļā pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.
Viņš skaidroja, ka premjera paziņojumu uztvēris kontekstā ar strauji augošo Latvijas ārējo parādu. "Visa nauda, ko mēs investējam dažādos atbalstos, ir no nākotnes aizņemta nauda," sacīja Rostovskis.

LTRK prezidents pieminēja Finanšu ministrijas izteiktās prognozes vēl pirms Covid-19 krīzes sākuma par to, ka 2020.gada beigās valsts ārējais parāds varētu sasniegt vairāk nekā 11 miljardus eiro. Tai pat laikā šā gada beigās tas varētu sasniegt jau 15 miljardus eiro.

"Mēs ļoti strauji no nākotnes aizņemamies naudu, un skaidrs, ka tas būs jāatmaksā visai sabiedrībai - gan pamatsumma, gan procenti," teica Rostovskis.

Tai pat laikā LTRK ieskatā pašreiz Covid-19 krīze no valsts puses kopumā tiek vadīta vāji un rīki, kas tiek izmantoti krīzes vadīšanā, ir ļoti neprecīzi.

"Mūsu pozīcija ir tāda - ļaut visiem strādāt, bet ievērojot [epidemioloģiskās] drošības protokolus. (..) Lielākā daļa no industrijām varētu strādāt un nevajadzētu vairs tās subsidēt vai arī tās subsīdijas būtu ļoti mazas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi paši varētu sev un saviem darbiniekiem maksāt naudu, maksāt arī nodokļus un nevis sēdēt mājās un tikt subsidētiem," stāstīja LTRK prezidents.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē