Naktī notiks pāreja uz ziemas laiku; pulksteņa rādītāju grozīšana Eiropas Parlamentā ir zaudējusi aktualitāti 6

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 25. oktobri, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, notiks pāreja uz ziemas laiku, portālu informēja Ekonomikas ministrijā.

Pulksteņa rādītāji 25. oktobrī stundu atpakaļ jāpagriež pulksten 4, savukārt pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

2018. gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.

Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES. Arī Latvijas valdība iepriekš lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021. gads, tomēr diskusijas ES līmenī vēl turpinās, un patlaban nav arī indikāciju par iespējamo pārmaiņu apstiprināšanas laiku.

Tādēļ «Bauskas Dzīve» Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei vaicāja, vai ir zināms, kad tiks pielikts punkts pulksteņa grozīšanai.  I. Vaidere pauda, ka patlaban esot daudz nozīmīgākas lietas risināmas. «Pašlaik Eiropas Parlaments ir ārkārtīgi noslogots. Mūsu darbs notiek attālināti, līdz ar to tām funkcijām, ko klātesot var veikt ātrāk, tagad vajag vairāk laika. Patlaban aktualitāte ir atjaunošanas fonds un daudzgadu budžets, darba ir pilnas rokas, lai neteiktu vairāk, līdz ar to tāds jautājums kā pulksteņa laika grozīšana pašlaik ir mazsvarīgs,» akcentē I. Vaidere. Viņa pieļauj, ka šis temats aktualizēsies, līdzko nebūs svarīgāku jautājumu, kurus risināt.

«Es pati vairāk nekā 20 gados, kopš intensīvi lidoju dažādām laika zonām pāri, nekad neesmu jutusi, ka mani ļoti negatīvi ietekmētu, ka Briselē nav tas pats pulksteņa laiks, kas Rīgā. Es teikšu, ka tā ir tāda kā nedaudz pseidoproblēma, jo paziņot, ka pulksteņa grozīšana divreiz gadā varētu ietekmēt cilvēka veselību, ir ļoti populistiski. Skaidrs, ka no rīta pavasarī bērniem nāk miegs vēl vairākas dienas, jo pieraduši celties citā laikā. Teikt, ka tas ietekmē veselību, vai citādas briesmas zīmēt, tas ir tāpēc, ka laikā, kad šis jautājums parādījās, nebija milzīgu aktualitāšu pasaulē. Cilvēki izsvēra, ko varētu aktualizēt, un pievērsās pulksteņa grozīšanai,» bilst I. Vaidere.

Viņa pati neesot nedz grozīšanas, nedz negrozīšanas aktīviste. Gadījumā, ja tik tiešām parādītos nopietni pētījumi, ka ar pulksteņa grozīšanu iespējams ievērojami taupīt elektrības resursus, kas atbilstu arī ES virzītajam zaļajam kursam, I. Vaidere viennozīmīgi piekristu, ka jāatstāj situācija, kāda tā ir. Savukārt, ja tiktu pierādīts, ka efekta nav, Vaideresprāt, laika maiņa neesot nepieciešama. «Man nevajag, lai pulkstenis tiktu grozīts. Mana stingra pozīcija saskan ar Latvijas valdības noteikto, kas paredz atstāt vasaras laiku, jo mūsu cilvēkiem, kuriem siltais gadalaiks ir tik īss, ir svarīgi garie, gaišie vasaras vakari. Diez vai daudzi celsies trijos, lai baudītu gaismu. Otrs princips – visām dalībvalstīm jāpieņem kopīgs lēmums,» uzskata I. Vaidere.

Viņa neapņemas prognozēt, kad Eiropas Parlaments pie šī jautājuma varētu atgriezties.

«To tiešām nevar paredzēt. «Covid-19» apkarošana ir tikai viena problēma, mums ļoti svarīgs ir zaļais kurss, kas saistīts ar daudzgadu budžetu, kur trešdaļa līdzekļu  paredzēta videi draudzīgām aktivitātēm, digitālajai ekonomikai. Kad pulksteņa grozīšana būs dienas kārtībā, mēs noteikti to izskatīsim, taču vēlreiz uzsveru, ka ir daudz nozīmīgākas lietas, kas tagad jānolemj,» teic I. Vaidere.
 

.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

No Liepnieka mutes

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Eiropā laika grozīšana tika plaši ieviesta, lai ekonomētu ogles Pirmā pasaules kara gados, kad trūka visu izejvielu. Pēc pirmā pasaules kara šī prakse iznīka, taču atdzima septiņdesmito enerģētiskās krīzes ietekmē, kad šī pati ideja tika attiecināta uz nepieciešamību taupīt elektrību. Ideja bija, ka šie resursi tiek tērēti mazāk, ja cilvēki efektīvāk izmanto saules gaismu.

Mūsdienās no šīm idejām vēl aizvien aktuāla varbūt ir vienīgi tā, kas attiecas uz vaboļu kolekcionāriem. Kas attiecas uz visu pārējo, tad nekādu pārliecinošo pierādījumu, ka pāreja uz vasaras laiku ekonomētu jel kādus resursus, padarītu dzīvi lētāku vai būtu dabai draudzīgāka, no ekoloģiskā viedokļa nav. Tādu patiesībā nekad nav bijis, jo ja jau ziemas laiks ir tas, kurš ir optimāls no resursu taupīšanas viedokļa, tad nav skaidrs, kāpēc no tā ir jāatsakās pavasarī, lai pēc tam atkal atgrieztos vēlā rudenī.

Stundu agrāka vai vēlāka celšanās vasarā taču acīm redzami nekādā veidā neietekmē elektrības vai ogļu patēriņu, – vienīgais ko tā it kā dod, ir vienu stundu vairāk vaboļu vākšanai pēc darba. Taču šis arguments ir visai apšaubāms, ņemot vērā, cik ilgi vasaras periodā ir gaišs.

Sociālajos tīklos es lasīju anekdoti par to, kā vecs indiāņu virsaitis groza galvu un secina, ka vienīgi baltais cilvēks var izdomāt: ja segai vienā galā divus centimetrus nogriež un piešuj otrā galā, tad sega kļūst garāka.

Argumentu par labu pulksteņa rādītāju grozīšanai vai nu nav vispār, vai tie ir ļoti apšaubāmi. Toties ir zināms, ka pulksteņa grozīšana nevajadzīgi sarežģa daudzu jomu funkcionēšanu, sākot ar starptautiskajiem norēķiniem un transportu un IT sistēmu darbību, beidzot ar nevajadzīgu nepieciešamību regulāri pārregulēt visdažādākās ierīces – no sarežģītām medicīnas diagnostikas iekārtām, līdz pat automašīnām un cepeškrāsnīm.

Vēl svarīgāk ir tas, ka laika grozīšana negatīvi ietekmē cilvēka miega kvalitāti, kas ir būtiski, īpaši, ja cilvēki jau citādi cieš no kādām veselības problēmām. Nerunāsim nemaz par dažādiem sadzīviskiem pārpratumiem un neērtībām, kuri tāpat vienmēr pavada šo bezjēdzīgo valsts noteikto kārtību. 

Laika grozīšana divreiz gadā vienkārši nav vajadzīga, tas ir pilnīgi lieki un nav nekādu pierādījumu, ka šīs nevajadzīgās pulksteņa rādītāju grozīšanas rezultātā tiktu ekonomēti resursi vai uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte.

Tas, ka šāda kārtība pastāv, ir kliedzošs pierādījums, cik ļoti politiskais process var būt atrauts no zinātniska, faktos balstīta pasaules redzējuma un, ja reiz akceptētas, cik daudzas desmitgades var pastāvēt muļķīgas, nepamatotas normas, kā, piemēram, ziemas laiks, marihuānas aizliegums, psihodēliķu pētījumu aizliegums psihiatrijā un līdzīgi. 

pirms mēneša, 2020.10.24 20:25

No manas mutes

Lai tas Liepnieks un viņa līdzīgi runā, ko grib, bet es negribu vasarā ap Jāņiem, ka 22.00 jau tumšs, bet naktī 2.00 - gaišs. Savukārt tagad, oktobra beigās, negribu, ka pēc 17.00 ir jau tumšs! Ja negrib griezt pulksteņus, o.k. - bet lai tad paliek Latvijā vasaras laiks, nevis ziemas laiks.

pirms mēneša, 2020.10.24 20:33

Vecā šimpanze

Piegriezies tas grieziens!!!!!!!!!!!!!!!!!

pirms mēneša, 2020.10.24 20:40

@!

Bet iedziļinies taču-Latvijas pozīcija saglabāt vasaras laiku!!!

pirms mēneša, 2020.10.24 21:23

prātnieks

Cik ilgi var muļķoties - kad Latvijai būs sava nostāja = paliekam savā laikā ( ziemas un vai vasaras) un neko nemainam. Var vēl sarunāt ar kaimiņiem un darīt kopā.
Tikai jautājums - kur mūsu valsts kapteiņi....?

pirms mēneša, 2020.10.25 08:14

Latvijā un pasaulē