Nevienlīdzību pandēmijas laikā audzē arī miljonāru skaita kāpums

Viena no blaknēm, ar kuru visā pasaulē var nākties saskarties pēc Covid-19 pandēmijas, ir daudz lielāka nevienlīdzība sabiedrībā.

Dati liecina, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie Eiropas iedzīvotāji un pagaidām to ir izdevies notušēt tikai ar plašo atbalsta pasākumu palīdzību. Savukārt nevienlīdzības plaisas otrā pusē ir bagātākie sabiedrības locekļi, un vairāki pētījumi liecina, ka, neraugoties uz pandēmijas izraisīto krīzi, bagātnieku maciņi pagājušā gada laikā ir kļuvuši vēl biezāki.


Vairāk kā 20 miljonu
Vasarā daudzus pārsteidza konsultāciju kompānijas "Capgemini" aplēses, ka miljonāru skaits pasaulē pagājušajā gadā ir pārsniedzis 20 miljonu atzīmi. Tas raisīja neizpratni, jo vismaz pandēmijas sākumposmā taču darbu pārtrauca daudzi uzņēmumi, kavējās preču piegādes, bija daudz dažādu ierobežojumu un tam vajadzēja atstāt iespaidu arī uz uzņēmumu īpašnieku ienākumiem. Tomēr to pašu ainu apstiprina arī starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" pētījums, kurā regulāri mēra nevienlīdzības plaisu pasaulē.

"Capgemini" apkopotie dati liecina, ka cilvēku skaits, kuru bagātība sasniedz miljonu ASV dolāru vai vairāk, 2020. gadā ir pieaudzis par 6,3% līdz 20,8 miljoniem cilvēku. Savukārt šai cilvēku grupai piederošā bagātība pieaugusi par 7,6% līdz 80 triljoniem dolāru. Turklāt pērn visstraujāk pieaudzis īpaši bagāto cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonus dolāru. Šo cilvēku skaits 2020. gadā palielinājies par 9%.

"Oxfam" jau gada sākumā konstatēja faktu, ka pasaules 1000 bagātākie miljardieri ir atguvušies no jaunā koronavīrusa pandēmijas postošās ietekmes uz ekonomiku, bet nabadzīgākajiem cilvēkiem būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai atgūtos.
"Oxfam" lēš, ka pandēmijas laikā pērn – no marta līdz decembra beigām – miljardieru bagātība pieaugusi par 3,9 triljoniem ASV dolāru.

"Capgemini" apkopotie dati liecina arī, ka pasaules turīgāko cilvēku bagātība ir augusi praktiski visos kontinentos. Turklāt pēc vairāku gadu Āzijas miljonāru dominances pirmās pozīcijas kapitāla apjoma ziņā ir izdevies atgūt Ziemeļamerikas bagātniekiem. Eiropa uz bagātāko cilvēku pjedestāla joprojām atrodas trešajā vietā, bet arī mūsu kontinenta miljonāriem pandēmijas pirmajā gadā savu turību ir izdevies kāpināt par gandrīz vienu triljonu ASV dolāru, un pašlaik tā tiek lēsta ap 17,5 triljoniem dolāru.

Valstis ar vislielāko miljonāru skaitu ir ASV, Japāna, Vācija un Ķīna. Šajās četrās valstīs kopā dzīvo 63% pasaules miljonāru.


Akciju tirgus fenomens
Kā gan pasaules bagātniekiem ir izdevies izvairīties no pandēmijas izraisītās krīzes sekām savos maciņos? "Capgemini" skaidro, ka pamatā tas ir saistīts ar to, ka savu dzīvi pērn ir dzīvojuši akciju tirgi un tieši ieguldījumi vērtspapīros ir ļāvuši biezākiem kļūt planētas bagātāko cilvēku maciņiem, kā arī Ziemeļamerikas miljonāriem turībā apsteigt Āzijas kolēģus.

Lai izvairītos no milzīgas ekonomiskās krīzes, centrālās bankas un valdības īstenoja apjomīgas ekonomikas stimulēšanas programmas. Tā rezultātā, piemēram, "Standard & Poor’s" 500 indekss, kas raksturo norises ASV akciju tirgos, pēc krituma pērn martā gadu noslēdza ar 16,3% pieaugumu. Citiem vārdiem, vairums ASV biržās kotēto uzņēmumu akciju vērtība auga. Īpaši tas attiecas uz tādu tehnoloģiju uzņēmumu kā "Apple", "Amazon" un "Microsoft" akcijām. To, kādēļ tas ļāvis izcelties tieši Ziemeļamerikas miljonāriem, "Capgemini" pamato ar faktu, ka no viņu ieguldījumiem aktīvos kapitāla vērtspapīri veido 38%, pretēji 24% Eiropā un 22% Āzijā.

"Tagadējā krīze ir pilnīgi atšķirīga no iepriekšējās finanšu krīzes, kuru raksturoja globāls finanšu šoks, kurš tirgos saglabājās ilgu laiku.

Tagad finanšu tirgi jau atkopjas, lai gan uz reālo ekonomiku krīzei varētu būt daudz ilgāka ietekme," iemeslus skaidroja bankas "Credit Argricole Italia" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Mario Bukuikio.

Lai gan savu turību vairojuši arī Eiropas miljonāri, "Capgemini" norāda, ka tas tomēr noticis daudz mazāk nekā Ziemeļamerikā un Āzijā. Tādās miljonāriem bagātās valstīs kā Vācija, Francija un Krievija to skaits pagājušā gada laikā ir audzis vien par attiecīgi 4,7%, 1,7% un 1,2%, bet Lielbritānijā – pat sarucis par 3%. Savukārt straujāk miljonāru skaitu izdevies audzēt Dānijā, Luksemburgā, Zviedrijā un Somijā. Iemeslus, kādēļ Eiropā bagāto labklājība ir augusi daudz lēnāk nekā Ziemeļamerikā un Āzijā, "Capgemini" skaidro ar to, ka šeit daudz lielāki ieguldījumi saistīti ar krīzes smagāk skartām nozarēm – tūrismu, modes industriju un mazumtirdzniecību. Savukārt mazāki ir veikti nozarēs, kuras pandēmijas laikā piedzīvoja bumu – pamatā tehnoloģiju sektorā.


Ieguldījums nevienlīdzības pieaugumā

No vienas puses, var teikt, kas gan tur slikts, ja kāds ir bagāts? Tajā nekā slikta patiesi nav. Problēma, uz kuru norāda eksperti, slēpjas faktā, ka atgūšanās no šīs krīzes sabiedrībā notiek ļoti neviendabīgi. Proti, bagātākie sabiedrības locekļi vairumā gadījumā krīzes sekas vairs neizjūt un pat audzē savu turību. Savukārt nabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem var būt nepieciešami pat vairāk nekā desmit gadi, lai atgrieztos pie tā savas labklājības līmeņa, kāds tas bija pirms krīzes, lēš "Oxfam".

Bet pieaugoša ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā var veicināt gan sociālu spriedzi, gan kavēt ekonomisko izaugsmi, jo tajā savu artavu dod visi valsts iedzīvotāji, ne tikai turīgie.

"Pašlaik mēs pieredzam lielāko nevienlīdzības kāpumu kopš pētījumu sākuma. Dziļā plaisa starp nabadzīgākajiem un bagātākajiem ir tikpat nāvējoša kā vīruss," uzsvērusi "Oxfam International" izpilddirektore Gabriela Bučere. Viņa ir arī visai kritiska pret valstu vadītājiem, uzsverot, ka šāds nevienlīdzības pieaugums nebūt nav neizbēgams un valdības varēja un joprojām varētu daudz pārdomātāk mērķēt pandēmijas laikā ieviestos atbalsta pasākumus. "Valdībām visā pasaulē jāizmanto šī iespēja veidot vienlīdzīgāku, iekļaujošāku ekonomiku, kas izbeigs nabadzību un aizsargās planētu," uzsver Bučere.

 

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē