Piecu mēnešu laikā izveidos precīzu «Rail Baltica» novietojuma plānu 3

Dzelzceļa trases "Rail Baltica" izbūves laikā Latvijā tiks skarti mazāk nekā 1000 īpašumi, šodien starptautiskās konferences "Top "Rail Baltica" dzelzceļš" mediju brīfingā informēja pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvis Neils Balgalis. Tāpat viņš informēja, ka piecu mēnešu laikā izveidots precīzs trases novietojuma plāns. "Rail Baltica" pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šodien informēja, ka projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā stadijā. Tāpat neesot problēmu ar robežas šķērsošanas punktiem, proti, Latvija panākusi vienošanos gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu. Patlaban visās trīs valstīs strādā pie trases novietojuma, kas tiks pabeigts šī gada beigās - nākamā gada sākumā, un pēc tam sekos tehnisko risinājumu meklēšana.

Igaunijas pārstāvis "Rail Baltic Estonia" valdes loceklis Indreks Oravs skaidroja, ka Igaunijā pret projektu ir bijuši protesti, taču tie nav bijuši lieli. Esot dažas pašvaldības, kuras vēlas trases novietojumu citur. Piemēram, pārmaiņas skārušas trases novietojumu pie Pērnavas, respektējot vietējo iedzīvotāju viedokli. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pa "Rail Baltica" trasi plānots organizēt vietējo satiksmi. Pētniecības kompānijas AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis, kurš šodien pārstāvēja Lietuvas pusi, arī skaidroja, ka būtiski procesi Lietuvā neatšķirtas no abām pārējām Baltijas valstīm. Varbūt tie nedaudz esot iekavējušies. Vienlaikus Lietuvas dienvidos jau esot izbūvēta dzelzceļa trase, kas atbilst "Rail Baltica" mērķim. Viņš apliecināja, ka ir panākta vienošanās par robežšķērsošanas vietu ar Latviju, un norādīja, ka patlaban notiek šī procesa detalizācija.

Baltijas valstu pārstāvji uzsvēra, ka redz trases izmantošanu arī kravu pārvadājumiem. Oravs norādīja, ka ir potenciāls arī Somijas kravu pārvadājumiem no Krievijas Sanktpēterburgas reģiona. Tādējādi veidošoties vairāki papildu koridori reģionā. Baltijas valstis arī būšot tuvāk Eiropas tirgiem. Arī Kākulis skaidroja, ka ir veikta kravu plūsmu analīze. Piemēram, turpinot augt konteinerkravu plūsmas no Krievijas uz Rietumiem. Tās esot viegli pārvietot pa jauno trasi bez ūdenstransporta palīdzības. Aptaujājot loģistikas uzņēmējus, esot secināts, ka viņiem šī trase šķiet jauna iespēja, runa esot vienīgi par cenu un ātrumu. Kravu pārvadājumiem plānots veidot publiski pieejamu termināli, kurš varētu atrasties vai nu Salaspilī, vai Olaines apkārtnē. Tas būtu centrs, kur saiet kopā Eiropas sliežu platuma trase ar Krievijas sliežu platuma trasi, kā arī kravas varētu pārvietot no dzelzceļa vagoniem uz kravas auto.

Skaidrojot situāciju ap multimodālas Rīgas Centrālās stacijas izveidi, Kākulis uzsvēra, ka ir saņemti pirmie starpziņojumi. Stacijā plānots izmanīt sliedes, lai mazāka vieta būtu pašreizējai satiksmei un būtu vieta "Rail Baltica" sliedēm. Tās, tāpat kā tagad, iešot virs uzbēruma. Tāpat plānots būvēt papildu tiltu pār Daugavu. Patlaban gan neesot skaidrības, cik liels tas būs. Kākulis arī informēja, ka Lietuva projekta kontekstā uzstājusi uz atzaru arī uz Viļņu, jo vēlas Kauņas un Viļņas lidostas izveidot kā vienu starptautisku lidostu, kuras abas daļas savienotu "Rail Baltica" trase 45 minūšu laikā.

Balgalis arī informēja, ka ar katru skarto zemes īpašnieku notiks individuālas sarunas, no kā arī būšot atkarīgs rezultāts, un atsavināšanas process varētu sākties 2017.gadā.

Kā ziņots, šodien konferencē tika sniegta aktuālā informācija par sasniegto progresu ātra, droša un videi draudzīga dzelzceļa savienojuma ar Eiropu "Rail Baltica" veidošanā, par trases novietojumu un projekta realizācijas gaitu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, informē konferences organizatori.

Jau ziņots, ka pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki - pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus "Rail Baltica" trases optimālam novietojumam mūsu valsts teritorijā, kā arī veidojuši tehniskos risinājumus un veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pēc "Rail Baltica" trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tiek veidots "Rail Baltica" trasējums Latvijas teritorijā, kā arī izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas: divas Salacgrīvas novadā un viena - Mārupes novadā.

Oktobrī un novembrī tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās ietekmes uz vidi ziņojums tiks apspriests pašvaldībās, ko skar "Rail Baltica" trase.

"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

koļa

Slinks gan tai LETAI žurnaļuga:
1. Igaunija un Lietuva ir vairākus soļus priekšā Latvijai;
2.Leišiem ir 3 alternatīvas robežas šķērsošanai ar Latviju;
3.No Varšavas līdz Kauņai jau var atbraukt pa 1435 mm sliedēm;
un kur tad A.Pastara pieminēšana ar ziņojumu, kas un kam tiks/ netiks kompensēts?

pirms 5 gadiem, 2015.09.23 16:14

Aber kõ nu ?

Attēlā sarkanā līnija iet garām gan Viļņai, gan Bauskai. Tad par ko mēs te satraucamies ? Un pat ja sliedes būtu izbūvētas netālu no Bauskas, ir naivi cerēt, ka šeit piestās arī kāds vilciens. Labākajā gadījumā pietura būs Rīgā.

pirms 5 gadiem, 2015.09.24 11:40

Laimdietis

Muļķošanai pielikts punkts.
Citēju precīzi N.Balgaļa teikto : PIECU MĒNEŠU LAIKĀ IZVEIDOTS P R E C Ī ZS TRASES NOVIETOJUMA PLĀNS. Zemes īpašniekiem, tā teikt, vilciens jau aizgājis, vēl varēs tikai padiņģēties par samaksu par atsavināto zemi.

pirms 5 gadiem, 2015.09.28 12:37

Latvijā un pasaulē