Skaitļi un fakti: Veikali pēc pandēmijas mainīsies

Pandēmijas laiks daudzās jomās un tostarp mazumtirdzniecībā ir ienesis jaunus darbības modeļus. Dažas lietas, no kurām galvenā ir iepirkšanās internetā, būs uz palikšanu, un tas mainīs gan to, kā mēs rīkojamies kā pircēji, gan to, kā strādā tirdzniecības uzņēmumi.

Pašlaik tiek izteiktas visdažādākās prognozes, sākot ar to, ka nekas būtiski nemainīsies, līdz pat tam, ka tādus veikalus kā šodien pēc kāda laika mēs vairs neredzēsim. Kas no tā būs tiesa, rādīs laiks, bet skaidrs ir viens – lielākas vai mazākas, bet pārmaiņas būs.

Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati Latvijai gan nav glaimojoši. Pērn e-komercija veidoja vien 10% no Latvijas uzņēmumu (izņemot finanšu sektoru) apgrozījuma. Lai gan apjoms ir audzis, tas joprojām ir viens no mazākajiem Eiropā. Eiropas Savienībā esam vien virs Grieķijas, Kipras un Bulgārijas. Atpaliekam ne tikai no Īrijas, kur pērn e-komercija veidoja 44% no uzņēmumu apgrozījuma, bet arī no Igaunijas un Lietuvas, kurās abās šis rādītājs bija 14%.

Mazumtirdzniecībā gan situācija ir labāka. “Eurostat” dati rāda, ka pērn e-komercija bija vismaz 17% Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu (izņemot automašīnu tirdzniecību) apgrozījuma sastāvdaļa. Kaut arī šis rādītājs ir labāks nekā kopumā Latvijas biznesā, turklāt jāatceras, ka tirdzniecībā strādā arī ļoti mazi uzņēmumi, vienalga esam starp atpalicējiem.
Vislabākā situācija e-komercijas jomā ir Dānijas, Zviedrijas, Čehijas un Nīderlandes mazumtirgotājiem. Savukārt saraksta lejasgalā kopā ar mums ir Luksemburga, Bulgārija, Itālija, Austrija, Kipra, Ungārija un Polija.

Atgriešanās veikalos
Sliktā ziņa tiem tirgotājiem, kuri joprojām nav nopietni pievērsušies tirdzniecībai internetā, gan ir tā, ka tas nekur nepazudīs un pandēmija e-komercijai ir devusi vēl lielāku grūdienu tālākai attīstībai.

Ir pat eksperti, kuri norāda skaidri un gaiši – tie tirgotāji, kuri savas preces nepiedāvās internetā, nākotnē neizdzīvos.

Tomēr atšķirties var nākotnes aina dažādos tirdzniecības segmentos. Pārtika ir tā nozare, kur klātienes tirdzniecība neapstājās arī tad, kad tika noteikti visstingrākie pulcēšanās ierobežojumi. Tomēr audita un konsultāciju kompānijas "PwC" veiktais pētījums liecina: ja pirms pandēmijas pārtikas produktu iegāde internetā pasaulē krietni atpalika no citām preču grupām, tad pandēmijas laikā bija vērojams būtisks pieaugums.

Arī “McKinsey & Company” veiktais pētījums piecās lielākajās Eiropas ekonomikās – Vācijā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā un Itālijā – liecina, ka 15% šo valstu iedzīvotāju Covid-19 krīzes laikā pirmo reizi mūžā internetā ir iegādājušies pārtikas preces. Turklāt puse no viņiem ir teikusi, ka visdrīzāk vismaz daļēji to turpinās darīt arī pēc pandēmijas. Tomēr pat starp tiem, kuri savu attālinātās iepirkšanās pieredzi novērtēja kā veiksmīgu, ir cilvēki, kuri atzina, ka pārtiku tomēr turpmāk labprātāk pirks fiziskā veikalā un iepirkšanos internetā uzskata par īstermiņa risinājumu.

Tādēļ tieši pārtikas tirdzniecības nākotne pašlaik ir jautājums, kur ekspertiem ir diezgan atšķirīgas prognozes. Daži uzskata, ka pārtikas iegādē internets arī turpmāk spēlēs ļoti lielu lomu. Tomēr netrūkst arī ekspertu, kuri min, ka tieši pārtikas veikali būs tie, kuri savās telpās dzīvus klientus visātrāk ieraudzīs, ja ne tikpat lielā skaitā kā pirms pandēmijas, tad ļoti tuvu tam.

“McKinsey & Company” pētnieki gan arī min, ka situācija šajā ziņā var diezgan būtiski atšķirties dažādās valstīs un izšķirošais būs tas, cik ātri un ērti ir iespējams internetā pasūtītos pārtikas produktus saņemt.

Tomēr pārtikas tirgotājiem var nākties saskarties arī ar cita veida izaicinājumu. Tad, kad pilnā apjomā atsāks darboties restorāni un citi ēdināšanas uzņēmumi, daudzi atkal gribēs izbaudīt šo pieredzi.

Tādēļ pārtikas mazumtirdzniecības apjomi, kuri pandēmijas laikā pieauga, jo daudzi gatavo mājās, atkal varētu samazināties.

Nākotnes veikala koncepcija
Tomēr citu segmentu tirgotājiem pēcpandēmijas laiks var būt daudz izaicinošāks un nākotne neskaidrāka. Daudzi cilvēki pandēmijas laikā ir noilgojušies pēc ģimeņu un draugu saietiem, kultūras pasākumiem vai naktsklubu apmeklējuma. Tomēr "PwC" savā pētījumā arī norāda, ka pandēmijas laikā mēs ļoti daudzas lietas gluži vienkārši esam jau pieraduši darīt digitāli – tostarp iepirkties.

Tādēļ netrūkst tirdzniecības nozares ekspertu, kuri norāda – tirdzniecības pamata apjoma pārcelšanās uz digitālo vidi nu jau ir tikai laika jautājums, jo tam ir virkne priekšrocību. Daudz vienkāršāk ir salīdzināt cenas, izpētīt dažādu preču parametrus, turklāt pat robežas vairs nav šķērslis noskatītās mantas iegādei. Tāpat pandēmija ar slēgtajiem veikaliem ir likusi daudziem attālināto iepirkšanos izmēģināt pirmo reizi, krietni audzējot interneta veikalu lietotāju skaitu.

Līdz ar to rodas jautājums, vai maz būs nepieciešami tādi veikali, kādus mēs tos pazīstam pašlaik un vai plašie tirdzniecības centri nepārvērtīsies par pustukšām spoku mājām?
Virkne ekspertu norāda, ka nākotnē apģērbu, mēbeļu un daudzu citu veikalu funkcija drīzāk būs kalpot par sava veida preču ekspozīciju jeb “showroom”,kurā pircēji, ja būs tāda vēlēšanās, varēs noskatīto preci pataustīt vai iemēģināt, kā arī aprunāties ar konsultantiem. Tomēr pamata tirdzniecības apjoms pārvietosies uz internetu un plašu veikalu telpu vietā drīzāk vajadzēs noliktavas, kurās preces uzglabāt un izsniegt.

Audita un konsultāciju kompānija “Deloitte” savā pētījumā par tirdzniecības centru nākotni norāda, ka veikalu īpašnieku lielais uzdevums pašlaik ir atrast pareizo līdzsvaru starp interneta tirdzniecību un fiziskajiem veikaliem, jo pandēmijas laikā notikušās izmaiņas ir raisījušas jautājumus, vai virknei preču grupu nākotnē maz būs nepieciešams tik plašs veikalu tīkls kā iepriekš. Pēc “Deloitte” domām, pirmkārt, tas attiecas uz elektronikas, grāmatu un mediju, sporta preču un plaša patēriņa modes preču tirgotājiem, jo šo preču “nonākšana internetā” ir skaidri parādījusi, ka tās tur ir diezgan vienkārši pārdot un patērētājiem patīk iespēja ērti salīdzināt to cenas.

Turklāt pašlaik parādās, ka pilnīgi citāds ir kļuvis preču izvēles ceļš. Ja agrāk cilvēki devās uz veikaliem un tad meklēja sev nepieciešamo, tad tagad ļoti bieži pircēji internetā jau ir izpētījuši piedāvājumu un uz veikalu dodas tikai tādēļ, lai klātienē vēlreiz pārliecinātos, vai noskatītā lieta viņiem der.

Tādēļ, ja veikalu darbinieki pašlaik pircējiem nespēj nodrošināt eksperta konsultāciju, fizisks veikals kļūst teju lieks.

Interesanti ir arī “Deloitte” secinājumi par tirdzniecības centru nākotni. Līdz šim galvenais centru “pievilcības magnēts” ir bijuši modes preču veikali. Taču līdz ar pandēmijas laikā apģērbu un apavu pircēju “iemīto taciņu” uz interneta veikaliem tas varētu mainīties. Savukārt pircēju aptaujas liek secināt, ka turpmāk par galveno iemeslu tirdzniecības centra apmeklējumam var kļūt tas, ja tajā vienuviet būs atrodami dažādi ēdināšanas uzņēmumi, sākot no ēdiena līdzņemšanai un beidzot ar interesantiem restorāniem, kas ļauj baidīt kaut ko jaunu un eksotisku. Ekspertu vērtējumā ēdiens tirdzniecības centros var kļūt par jauno modi.


Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē